JL priekšsēdētāja un Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa apgalvoja, ka no TP tiek sagaidīta konstruktīva darbība, bet tā vietā bieži dzirdami skaļi, populistiski paziņojumi. Taču, kad viņai uzdeva jautājumu par to, vai arī prasība par starptautisko aizdevumu lemt Saeimā ir populistiska, skaidras atbildes nebija. Runājot par lēnu Ārlietu ministrijas rīcību, politiķe norādīja, ka tās šībrīža vadītājs ministrijā strādā no 93.gada, bet nepieminēja, ka tolaik ministrijā strādāja arī pati. S.Āboltiņa arī nosauca paremjeru par „Merkeles tipa politiķi”, kas spēj konsolidēt un saliedēt sabiedrību, un pilnīgi noraidīja kritiku par šo „saliedēšanu”, ko labi raksturoja pagājušā gada strīdi ar sociālajiem partneriem. JL priekšsēdētāja tāpat atteicās kritizēt veikto funkciju vērtēšanu, kā argumentu izmantodama to, ka šogad darbs vēl turpināsies.
Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns ar paškritiku nenodarbojās nemaz. Viņš apgalvoja, ka visas viņa iebildes ir bijušas pēc būtības un S.Āboltiņa redz populismu tajos piedāvājumos, kurus TP uzskata par konstruktīviem. E.Zalāns arī tagad savu iepriekšējo iziešanu no sēdes nenosodīja, savukārt uz premjera kritiku par „trekno gadu politiķiem” atbildēja vien ar aizrādījumu, ka arī JL ir to skaitā.
G.Ulmanis šo procesu vispirms novērtēja ar sajūtu, ka pārējiem dalībniekiem ir jāiziet ārā no telpas, un pēc tam ar secinājumu, ka politiķi ar savu bērnudārza līmeni kļūst tautai par izsmieklu.