Riekstiņš klusē, Repšem „šķiet, ka tas ir paveicami”
Jaunajos vienošanās projektos ar starptautiskajiem aizdevējiem ir paredzēts, ka turpmākajos gados mēs apņemamies sasniegt konkrētus budžeta deficīta apjomus, attiecīgi 6% no IKP 2011.gadā un 3% no IKP 2012.gadā. Šībrīža aprēķini liecina, ka līdz ar to divu gadu laikā budžeta konsolidācija varētu būt jāveic par 700 līdz 800 miljoniem latu – kas arī ir pieminēts vienošanās projektos. Jautājumi par to, kur un kā šo konsolidāciju plānots veikt, 16.decembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” tika uzdoti koalīcijas politiķiem. Taču rezultātu bija maz – no klusēšanas līdz jautājumu pāradresēšanai, no vispārzināmu principu uzskaitījuma līdz aicinājumam sākt sniegt piedāvājumus.
Politologs un LU Sociālo Zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds kritizēja valdību par to, ka tās plāns ir veidots apmēram pusgadu uz priekšu un ne ilgāk, kas rada problēmas arī sabiedrībai. Viņš arī izteica neizpratni, kāpēc, ja mēs apmēram zinām, ko aizdevēji no mums gaida, nevar uz šīs loģikas pamata uzbūvēt vīziju tuvākajiem gadiem. Savu versiju tuvāko gadu attīstībai izteica ekonomists un „Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, kurš prognozēja, ka stabilas valūtas saglabāšanas gadījumā nākamgad vēl pieaugs bezdarbs, būs jāceļ nodokļi, nebūs nauda attīstībai, slimnīcām, skolām, zinātnei.
Klātesošie koalīcijas politiķi gan debatēs nesniedza sabiedrībai lielāku skaidrību par to, kas nākamgad un aiznākamgad gaidāms, un lika izdarīt secinājumu, ka viņiem tālākā plāna šobrīd nav. Vides ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība) izteica cerību, ka papildus ieņēmumus budžetā varētu radīt gan uzņēmēji, kam uzlabosies iespējas eksportēt, gan lielāka „sekošana līdzi” ekonomikas pelēkajam sektoram. Savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija) atbildēja ar daiļrunīgu klusumu, kad viņam vaicāja par partijas redzējumu 800 miljonu konsolidācijai. Vēlāk viņš vēl pauda viedokli, ka „īstenībā būtu ļoti pareizi”, ja uz šo jautājumu atbildētu sarunu vedēji, nevis viņš.
Bet finanšu ministrs Einars Repše („Jaunais laiks”) ieviesa lielu skaidrību, pavēstīdams, ka ir divi avoti – izdevumu samazinājums vai ieņēmumu palielinājums. Viņš pauda viedokli, ka prioritātei būtu jābūt izdevumu samazināšanai, kā versiju nosaucot finansējuma samazinājumu par 4% deflācijas dēļ, bet atzina, ka mēs neizvairīsimies arī no nodokļu celšanas – taču vairāk neko nekonkretizējot. Atgādinājis, kādi budžeta „griezieni” līdz šim jau ir paveikti, finanšu ministrs 400 miljonu latu konsolidāciju, kas pēc sliktākā novērtējuma gaidāma 2011.gada budžetā, novērtēja kā paveicamu. Taču viņš neargumentēja, kas viņam liek domāt, ka pēc jau veiktajiem „griezieniem” budžetā ir saglabājušās pietiekami lielas rezerves. Un arī apspriest 2011.gada budžeta projektu viņš sabiedrībai nepiedāvāja, tā vietā aicinot ņemt par bāzi 2010.gada budžetu un jau no janvāra sākt piedāvāt priekšlikumus.
Video: Juris Rozenvalds, Jānis Ošlejs, Einars Repše, Māris Riekstiņš un Raimonds Vējonis par 700 līdz 800 miljonu latu budžeta konsolidāciju turpmākajos gados. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 16.12.2009.)