Šībrīža valdības prognozes ir tādas, ka divu gadu laikā budžetam būs nepieciešama konsolidācija vēl par 700 līdz 800 miljoniem latu. A.Šlesers, lai gan jautājums viņam tika uzdots daudzkārtīgi, tā arī nesniedza atbildi par to, kā viņš piedāvā šo konsolidāciju veikt. Viņš uzstāja, ka ieņēmumus var palielināt nevis nodokļu palielināšana, bet atsevišķu nodokļu samazināšana, un atkārtoja to dažādos formulējumos, taču novirzījās no jautājumiem un neskaidroja, vai ar to varētu panākt 700 līdz 800 miljonu latu papildus ieņēmumus. „Es piedāvāju mainīt attieksmi pret daudzām lietām,” – tik konkrēta bija viņa atbilde par potenciālās jaunās valdības piedāvājumu.
A.Šlesers arī ierosināja piešķirt uzturēšanās atļaujas tiem ārzemniekiem, kas iegulda līdzekļus nekustamajā īpašumā, jo tad, ja valdība uzstādītu mērķi iegūt 10 000 pircēju, kuri būtu gatavi iztērēt vismaz 100 000 latu, mēs iegūtu vismaz miljarda latu investīcijas nekustamajā īpašumā. Tam gan negribēja piekrist finanšu ministrs Einars Repše („Jaunais laiks”), kurš Latvijas nākotni gribēja redzēt saistītu nevis ar jaunu nekustamā īpašuma bumu, bet ar ražošanu un augstām tehnoloģijām. A.Šlesers pauda arī viedokli, ka Eiropas Savienības tirgos pašreiz mūsu precēm „nav tik daudz tās vietas” un tāpēc būtu jāstrādā ar austrumiem. Ekonomists un „Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs savukārt pauda skepsi, cik reāli ir piesaistīt tik daudz Krievijas investoru, lai radītu 700 miljonus nodokļu ieņēmumu. Tomēr A.Šlesers solīja, ka februārī, kad tiks sāktas sarunas par jaunas valdības veidošanu, viņam būs alternatīvs plāns.