TV 3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena norādīja, ka joprojām nav radusi skaidrojumu „nesamērīgi dārgajām” apraides izmaksām. Viņa salīdzināja Latvijas un Igaunijas situāciju – kur pēdējā telekompāniju izmaksas, pārejot uz ciparu TV, gadā samazinājās no 1,5 miljoniem latu līdz 200 000 latu. „Lattelecom” biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis skaidroja, ka faktiski samaksa tiek prasīta par to, ka TV3 gadījumā apmēram divkārt pieaugs apraides pārklājums, taču B.Zūzena šo argumentu atspēkoja.
Tomēr Nils Freivalds, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, daudz kļūdu ministrijas rīkotajā konkursā nesaskatīja. Atšķirībā no Valsts kontroles pārmetumu biruma, viņš saredzēja tikai vienu lietu, kas bija paredzēta un šobrīd netiek īstenota, proti, subsidēti dekoderi mazturīgajiem iedzīvotājiem. Viņš arī apgalvoja, ka konkursu organizēja „pietiekami” godprātīgi, transparenti un tehnoloģiski neitrāli. N.Freivalds nepiekrita versijai, ka konkursā bija priekšrocības „Lattelecom”, izmantojot „Kempmayer” skandālā iepirktos raidītājus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta piekrita, ka raidītāji ir tie paši, un pamatojumā uzsvēra laika faktoru.
Kad B.Zūzena kritizēja šī projekta „anormālo slepenību”, T.Meisītis atsaucās uz līgumu konfidencialitātes saistībām. Ne viņš, ne arī LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, kurš arī iesaistīts tiesas procesos, nesaprata, kas liek domāt, ka notiekošais ir „Kempmayer 2” shēma – lai gan raidījuma vadītājs argumentus tikko bija uzskaitījis.