VM valsts sekretārs Armands Ploriņš stāstīja, kā VM ir veikusi auditus, no kuriem pēdējais Bērnu slimnīcā beidzies februārī un kurā tieši iepirkumu procedūras veikšanā netika konstatēti pārkāpumi. „Te ir tas, protams, jautājums,” viņš atbildēja, vaicāts, no kurienes radās iespējamā korupcija. A.Ploriņš uzsvēra, ka ir parakstījis rīkojumu par atkārtota audita veikšanu slimnīcā, un tā izpaužoties viņa atbildība. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča gan aizrādīja, ka citās ministrijās, kad bija šāda veida aizdomas, momentāni tika ierosinātas disciplinārlietas, bet A.Ploriņš teica, ka to varēs ierosināt, pamatojoties uz sāktās dienesta pārbaudes materiāliem.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente Antra Sakne izteica vērtējumu, ka šai korupcijas skandālā akmentiņš vairāk jāmet VM dārziņā, jo ministrijā pēdējā pusgada laikā iestājusies tendence novelt visu atbildību, ko pierādot arī pašas debates, kurās veselības ministre Baiba Rozentāle (Tautas partija) atteicās piedalīties. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis savukārt iebilda, ka VM „noteikti ir” atbildība, un pamatoja to tādējādi, ka VM ir rīkojusies „pietiekoši asi” visos gadījumos, kad ir bijuši „konkrēti pierādījumi”.
J.Bundulis pavēstīja, ka notikušais VM ir šoks un darbinieki, zinot, kā tiek uzraudzīta sistēma, to nesaprot. Viņš debatēja ar I.Jurču par to, vai VM amatpersonas nostājas „apvainotu puišeļu stājā” un bāž galvu smiltīs vai nē. Bet būtiskākais, ko J.Bundulis pateica, bija – ka VM godīgi atzīst, ka neredz, kurā vietā ir problēma, un, ja KNAB vai kāds cits „mums norādīs, kas ir tas, ko mēs neredzam”, tad pēc šī kritērija VM varēs pārbaudīt visus celtniecības konkursus un tikt skaidrībā. Bet jautājums ir – vai tas, ka ministrijā problemātiskās un riska vietas nespēj saredzēt, jau vien nav iemesls uzņemties atbildību.