Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis apliecināja, ka nebija tas, kurš „atrada” A.Lisenko. Viņš arī uzsvēra, ka valdei nav kompetences apspriest, vai VM izvēlētais valdes loceklis ir vai nav pietiekoši kompetents, un A.Lisenko esot bijušas „īstenībā labas” rekomendācijas. Kas būtiski – rekomendācijas no pašas VM.
A.Ploriņš apgalvoja, ka izdomāja valdē iecelt A.Lisenko, izvērtējot viņa CV. Savukārt pēc daudziem jautājumiem par to, kā gan CV pie viņa nokļuva, izrādījās, ka pats A.Lisenko to valsts sekretāram bija atsūtījis pirms pusgada. To, kāpēc A.Lisenko tā vienkārši izlēma bez aicinājuma sūtīt savu CV, A.Ploriņam bija „grūti teikt”.
Ārstu biedrības prezidents un premjera padomnieks Pēteris Apinis gan izvirzīja atšķirīgu versiju. Viņš aizrādīja, ka tie cilvēki, kas tiek iecelti valdēs, nav paredzēti, lai noziedotu partijai deviņus tūkstošus latu (tik A.Lisenko ziedoja Tautas partijai 2006.gadā), un piekrita, ka runa ir par atmazgāšanas naudu kasieriem no lieliem valsts pasūtījumiem.
A.Ploriņam arī nācās stāstīt par to, kā savos amatos nokļuva Jānis Skvarnovičs, kurš atbild par saimnieciskajiem jautājumiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, un Modris Dzenītis, kurš ir finanšu direktors Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Vispirms A.Ploriņš uzsvēra, ka abi minētie savos amatos nokļuva „pilnīgi savādākā veidā”, taču pēc tam tā arī neizskaidroja, kāpēc J.Skvarnovičs nokļuva valdē un kļuva par to cilvēku, kurš atbild par saimnieciskiem jautājumiem, vai kāpēc M.Dzenīša amatam netika izsludināts konkurss. „Lielākoties es pat nezinu, kādām partijām pieder valžu locekļi,” debatēs stāstīja A.Ploriņš.