Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.04.2024.
 

Kredītu problēmu atrisinājums – programma vai pašregulācija?

Finanses, bankas, Parex banka video_f

05.11.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Lai gan par grūtībās nonākušu kredītņēmēju problēmu risināšanu publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” tika spriests gan šī gada februārī, gan 4.novembrī, būtiska atšķirība starp debatēm bija tā, ka ziemā amatpersonas vēl solīja valsts atbalsta programmu, bet tagad to vairs nesola. Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija gan pa šo laiku ir izstrādāta, taču naudas trūkuma dēļ netiek īstenota. Bet vienīgais, ko dalībnieki 4.novembra debatēs piedāvāja valsts atbalsta vietā, bija – pašregulācija un situācijas „vērošana”.
Februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis pieļāva, ka tiem kredītņēmējiem, kas savas saistības nespēs pildīt, no labi iekārtotā dzīvokļa vajadzēs pāriet uz sociālo māju, un pie šāda uzstādījuma viņš arvien ir palicis – lai gan skaidrs, ka valsts atbalsta trūkuma dēļ uz sociālo māju tagad nosacīti tiek sūtīts jau lielāks cilvēku skaits, turklāt kopš februāra ļoti pieaudzis arī kavēto kredītu apjoms. Bet J.Brazovskis 4.novembra debatēs uzsvēra, ka bez naudas atbalsta programmas nav iespējams risināt un nepaliek nekāds cits risinājums kā pašregulācija. Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nātriņš gan pašregulāciju raksturoja nevis kā vienīgo iespējamo, bet kā labāko risinājumu, lai neradītu nevienlīdzību starp tiem sabiedrības locekļiem, kas ir ņēmuši kredītus, un tiem, kas nav.

Solījumu risināt privātā sektora parādu problēmas gan mēs esam devuši arī starptautiskajiem aizdevējiem, turklāt attiecībā uz šo gada ceturksni. Kad viņam uz to norādīja, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka „mēs esam nodrošinājuši to, ka mums ir izstrādāta programma”. Viena būtiskā lieta ir tā, ka kredītņēmēji nav apmierināti ar izstrādātās programmas saturu, kā to debatēs vēlreiz apliecināja Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko, taču otra būtiskā lieta ir tā, ka diez vai no programmas izstrādāšanas ir labums, ja to pēc tam noliek atvilktnē. M.Bičevskis pauda viedokli, ka šobrīd pašregulācija nodrošina „pietiekami saprātīgus risinājumus”, un valsts situāciju vienkārši vēro.

Viņš arī noraidīja iespēju, ka 600 miljonu rezervi finanšu sektora stabilizācijai varētu izmantot kredītņēmēju atbalstam, taču savā skaidrojumā tā arī neatbildēja, vai naudu varētu izmantot „Parex bankas”, „Latvijas Hipotēku un zemes bankas” un „Rietumu Bankas” nākamgad paredzētajai sindicēto kredītu atmaksai.


Video: Jānis Brazovskis, Ainārs Gorenko, Andris Nātriņš un Mārtiņš Bičevskis par kredītņēmēju atbalsta programmu un naudas rezervi finanšu sistēmas stabilitātei. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 04.11.2009.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: