Zvērinātu advokātu biroja „BDO Zelmenis & Liberte” partneris Jānis Zelmenis aizrādīja, ka mums nav skaidra mērķa, ko gribam, un pamatmērķim, runājot par konkrētām nodokļu izmaiņām, būtu jābūt – kas izvilks ekonomiku no krīzes? Raksturojis pasaulē sastopamos trīs modeļus ar nodokļu sloga un sociālā nodrošinājuma līmeni valstī, J.Zelmenis ieteica atbildīgajām personām strādāt pie tā, lai cilvēkus motivētu maksāt nodokļus, viņiem skaidrotu un parādītu, kas ar iekasēto naudu tiks darīts. J.Zelmenis gan ieteica „lēnāk pār tiltu” taktiku, meklējot risinājumus, kā revanšēties par pagātni, kad daļa iedzīvotāju pelnīja ļoti daudz, bet nodokļos nemaksāja neko. Viņš norādīja uz tādu pasākumu nepieciešamību kā referendums vai vēlēšanas.
Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ainis Dābols piedāvāja konkrētus šobrīd veicamus darbus – sabiedrībai atklāt gan likumprojektus, kas skar jaunos nodokļus, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno struktūru. Pašas iestādes ģenerāldirektors Dzintars Jakāns gan nepievērsās nodokļu administrēšanas sistēmas caurumu meklēšanai un efektivitātes uzlabošanas jautājumiem – tieši otrādi, viņš novērtēja Latvijas nodokļu administrēšanas līmeni kā ļoti labu Eiropas Savienības ietvarā.
Līdzīgus nodokļu nemaksāšanas iemeslus redzēja zvērinātu revidentu sabiedrības „Rodl & Partner” direktors un „Sabiedrības citai politikai” valdes priekšsēdētāja vietnieks Egons Liepiņš un „Pilsoniskās savienības” valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Ja E.Liepiņš runāja par ticību valsts varai, bez kuras palielināšanās problēmas nevarēs novērst, tad Ģ.V.Kristovskis ņēmās skaidrot, kā Latvijas politiķi ar savām uzņēmējdarbības un citām interesēm grauj „morālo klimatu”, kā dēļ pilsoņi mazāk pilda pienākumu samaksāt nodokļus. Viņš gan neakcentēja to, ka arī pats iepriekšējos gados ir bijis politiskās vides loceklis, ne arī piedāvāja konkrētus, strauji īstenojamus soļus, lai šo morālo klimatu paaugstinātu.