RSU Komunikācijas studiju katedras žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne novērtēja „Dienu” kā pašu ietekmīgāko laikrakstu un notikušajā redzēja pamatu bažām par tā ietekmi uz visu sistēmu. Viņa par laikraksta vērtībām nosauca rūpīgu darbu, atbildību, viedokļu argumentāciju un analītisku žurnālistiku, kā arī to, ka laikraksts neaizvainoja cilvēka cieņu, neuztvēra par muļķiem savus lasītājus un komunicēja ar viņiem. Arī bijusī izdevniecības „Dienas mediji” galvenā redaktore Nellija Ločmele pauda viedokli, ka ar „Dienas” vājināšanos sabiedrība ir zaudētāja, jo laikraksts bija liberāls un aizstāvēja vārda brīvību un tiesiskumu. Liberālās laikraksta vērtības un tagadējos viedokļu spektra sašaurināšanās draudus uzsvēra arī „Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa un bijušais AS „Diena” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Tomēr eksperti aicināja arī nepārspīlēt konkrētā laikraksta nozīmi un kritizēja tā rīcību. L.Rasa uzsvēra, ka žurnālistu kodola aiziešana nenozīmē, ka Latvijā vairs nav nevienas avīzes, ko lasīt, arī A.Rožukalne norādīja, ka „Diena” nav vienīgā vieta, kur tiek īstenota kvalitatīva žurnālistika, pieminot gan reģionālo presi, gan sabiedriskos medijus. Viņa arī sacīja, ka „Diena” ir viens no piemēriem, ka mediji realizē politisko paralēlismu, sākot veidot, nevis atspoguļojot politiku, kā rezultātā cilvēki ir neaktīvi. Arī LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše norādīja, ka laikrakstā ir bijušas subjektīvas ietekmes un simpātijas, un Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš atgādināja, ka „Dienas” auditorija diezgan stingri samazinājās brīdī, kad, Andrim Šķēlem nākot pie varas, laikraksts „ļoti izteikti nostājās viena politiskā spēka pusē”. Arī N.Ločmele atzina, ka laikraksta vēsturē daudzas lietas būtu darījusi citādi un, pārņemot izdevniecības vadību, nodefinēja mērķi nevis mācīt kādam dzīvot, bet noskaidrot patiesību.