"Diena" starp biznesu,žurnālistiku un sazvērestības teorijām
Pēcatmodas divdesmitgadē Latvijas preses nozarē notikušas dažādas pārmaiņas un konflikti, tomēr nav bijis tik plašs un pamatīgs pavērsiens, kāds ir radošās vadības un daudzu žurnālistu aiziešana no laikraksta „Diena” dažus mēnešus pēc arvien vēl neskaidrās īpašnieku maiņas. Kas ir noticis un notiks „Dienā”, un kādas ir šī notikuma konsekvences Latvijas mediju vidē kopumā – tas ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” diskusijas temats.
Lietas būtība ietver vairākus savstarpēji saistītus aspektus – komerciālo, žurnālistisko, un, ar abiem šiem saistītu, arī ētisko. Un arī valsts sabiedriski politiskie procesi te vairs nav pārāk tālu. Zviedru izdevēju lēmumam pārdot „Dienu” un „Dienas biznesu” ir savi loģiski komerciāli skaidrojumi un jautājumi drīzāk paliek par to, kāpēc komerciālie rezultāti bija tādi un ne citādi. Lejupslīde saistās gan ar mediju tirgus un ekonomikas neizbēgamām konsekvencēm, gan ar laikaposmu, kad „Dienas” radošo vadību atstāja ilggadējā galvenā redaktore. Žurnālistiskais „produkts” arvien bija un palika uzmanību piesaistošs un arī diskutabls – gan pateicoties noteiktai, oponentiem netīkamai pozīcijai jeb redakcionālajai politikai, gan arī aktualitātei vai oriģinalitātei, kvalitātei vai provokatīvismam, kā nu kurā gadījumā. Bet tas veidoja noteiktu atskaites punktu Latvijas preses tradīciju kopumā.
Aizvadīto pāris mēnešu laikā aktualitāti arvien saglabājuši jautājumi par īpašniekiem un to stratēģiju attiecībā uz „produktu”, kas nu noslēgušies ar radošās vadības un krietnas žurnālistu grupas aiziešanu pēc tam, kad ar jauno uzņēmuma vadītāju netika panākta vienošanās ne par redakcijas izdevumu samazināšanu, ne par laikrakstu atpirkšanu. Skaidrība par medija it kā jaunajiem īpašniekiem britu salās arī ir visnotaļ nosacīta.
Skaidrs, ka šobrīd jau iepriekš pieteiktā un tagad vēl straujāk praksē notiekošā „Dienas” un „Dienas biznesa” saplūšana vairs nav tikai komerciāls, bet arī auditorijai piedāvāto žurnālistikas „produktu” būtiski mainošs process. Savukārt nav skaidrs tas, vai un kādu jaunu mediju radīs no „Dienas” aizgājušie. Versijas par to, kādi ir šo procesu motīvi, ir pārbagātas ar aizdomām un sazvērestības teorijām. Skaidrs ir tikai tas, ka Latvijas preses auditorijas acu priekšā notiek būtiskas pārmaiņas, un, vismaz tiem, kas grib saprast, kas par kādu naudu kādu mūziku pasūta, ir pārāk daudz neskaidrību par to, kas ir noticis saistībā ar ja ne visietekmīgāko, tad neapšaubāmi vienu no ietekmīgākajiem Latvijas preses izdevumiem.
Raidījumā piedalīsies:
Bijusī izdevniecības „Dienas mediji” galvenā redaktore Nellija Ločmele, bijušais AS „Diena” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Preses izdevēju asociācijas valdes priekššedētājs un izdevniecības „Žurnāls „Santa”” valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš, „Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše un RSU Komunikācijas fakultātes žurnālistiskas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne.
Jaunais a/s „Diena” un SIA „Izdevniecība Dienas bizness” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks, kā arī „Dienas” galvenā redaktora pienākumu izpildītāja un „Dienas biznesa” galvenā redaktore Dace Andersone atteicās piedalīties.