Apvienības „Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs debatēs ieteica samazināt valdību līdz minimumam, kas varētu būt pat piecas ministrijas, un šobrīd darīt tikai to, ko „vienkārši šausmīgi nedarīt”. Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Vents Armands Krauklis norādīja, ka iemesls tam, ka šajā jomā nav bijis īstas virzības, ir „salīdzinoši lielā” un, kā viņš pēc tam piekrita, arī ļoti kašķīgā koalīcija. Kārtējo reizi arī tika piesaukts viņa partijas biedra Edgara Zalāna plāns, lai gan tas nav izstrādāts detalizēti, lai paredzētu arī konkrētus ietaupījumus no konkrētām izmaiņām. EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca debatēs uzsvēra, ka valsts pārvaldē ir milzīgas rezerves, ko viņa pamatoja ar Eurostat datiem un faktu, ka Latvijas valsts aparātā – gan valsts, gan pašvaldību līmenī – joprojām strādā apmēram 220 tūkstoši nodarbināto. Taču I.Šulca sniedza izvairīgu atbildi, vaicāta par to, vai EK atbalsta būtisku bezdarba palielināšanu uz valsts sektorā strādājošo rēķina – kas būtu neizbēgami pie apjomīgas valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanas.
EK pārstāve arī skaidri neatbildēja, kad Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis vaicāja par iespējām finansējuma samazināšanās apstākļos nepildīt kādas funkcijas, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) likumdošanas. I.Šulca pievērsās tikai resursu aspektam, proti, vai Latvija šo funkciju dēļ nekontrolēti neveido aģentūras, kad varētu to īstenošanu nodrošināt lētāk.
V.A.Krauklis norādīja uz vēl diviem budžeta ieņēmumu palielināšanas veidiem, kas saistīti ar ES fondiem un Latvijas Bankas administratīvajiem izdevumiem. Savukārt R.Vējonis norādīja arī uz privātā sektora neefektivitāti, par ko liecina fakts, ka būvniecības konkursos ļoti bieži uzvar mūsu kaimiņvalstis, kuru uzņēmēji spēj piedāvāt zemāku cenu.