Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers ar saviem pārmetumiem par to, ka Eiropas Savienība žņaudz valsti un prasa izpildīt tādas lietas, kuras „neviena normāla valsts neuzņemsies un nepildīs”, bet neprasa veikt reformas, izraisīja Ivetas Šulcas, kas vada Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, aizrādījumus par pirmsvēlēšanu aģitācijas noskaņu un demagoģisku biedēšanu. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes locekļa un vienlaikus „Latvijas Mobilais Telefons” prezidenta Jura Bindes kritika bija saistīta ar nenotikušajām strukturālajām reformām valsts pārvaldē un plašo pelēko vai puspelēko sfēru, no kuras netiek iekasēti nodokļi.
Taču lielāko sociālo partneru sašutumu radīja valsts pārvaldes funkciju vērtēšana. Premjers Valdis Dombrovskis („Jaunais laiks”) apgalvoja, ka bija „pilnīgi skaidrs”, ka tās funkcijas, kuras saņem zemākas atzīmes, tiks vairāk mazinātas, savukārt sociālie partneri tam asi iebilda. Tai skaitā P.Krīgers aizrādīja, ka nebija pieņemts lēmums, ka uz partneru sniegtā vērtējuma pamata institūcijām tiks rēķināti līdzekļi, bet J.Binde pārmeta, ka valdība iznesa sabiedrībā pusgatavus un neapstrādātus materiālus, no kuriem tiek izdarīti secinājumi. Viņš arī uzsvēra divas atšķirīgas vērtēšanas dimensijas, bet pauda uzskatu, ka nevienai no tām nav „pilnīgi nekāda sakara” ar premjera minētajām formulām vai koeficientiem.
Taču, kad partneriem jautāja par nākamā gada budžetu, P.Krīgers uzsvēra uzņēmējdarbības attīstīšanu, bet nesniedza konkrētus priekšlikumus deficīta mazināšanai, pamatodams šo izvēli tā, ka savienība to visu laiku, visādos veidos ir teikusi. Arī J.Binde uzsvēra ekonomikas sildīšanas nozīmi, bet saistīja to ar valsts palīdzību uzņēmējiem atrast tirgus. Viņš kā piemērus, kur izdevumus var nekavējoties samazināt, minēja ministriju parlamentāros sekretārus un Saeimas deputātu kompensācijas.