Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītājs Andris Miglavs pauda viedokli, ka ar programmu mēs esam uz pareizā ceļa par nodokļu pieaugumu un budžeta izdevumu samazināšanu, bet neesam tajā ziņā, ka esam aizmirsuši par mērķi. Viņš gan mērķi uztvēra pavisam atšķirīgi nekā Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs, kurš par mērķi nosauca krīzes minimizēšanu. Savukārt cita resora pārstāve, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre vispirms kā „izeju”, vidēja termiņa perspektīvu un mērķi nosauca eiro ieviešanu, taču pēc tam pati atzina, ka šobrīd pats būtiskākais ir skaidri nodefinēt, kur mēs virzāmies, un vienoties par vienu mērķi, kādu viņa nesaredz.
Eksperti novērtēja arī to, vai un kāpēc programmā nepieciešamas izmaiņas. SEB bankas galvenā ekonomista Andra Vilka vērtējums bija tāds, ka programma kopumā ir uz pareizā ceļa, taču ir jautājums par tās laika periodu un apjomiem, un tāpēc programma prasās pēc revīzijas – vajadzētu atļaut nākamā gada budžetā veikt 275 miljonu latu izdevumu samazinājumu. Jāpiebilst, ka A.Vilks vienlaikus ir arī premjera ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos, un premjeram šīs pašas pozīcijas dēļ ir pretrunas ar finanšu ministru, kurš joprojām uzstāj uz lielāku samazinājumu nepieciešamību.
Bet to, kāpēc šie aprēķini par vajadzīgo konsolidāciju ir atšķirīgi, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste skaidroja ar to, ka sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. To uzsvēra arī Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra asociētais pētnieks Mihails Hazans, kurš norādīja, ka Latvijas reputācijai valdības un koalīcijas iekšējās attiecības ļoti kaitē un to vajadzētu atrisināt, izmainot „spēlētājiem” to iespējamo ieguvumu/zaudējumu matricu – sniedzot stingru signālu, ka tie, kas tagad kaitē reputācijai un vienošanās sasniegšanai, „balvu” nedabūs.