Finanšu ministrs Einārs Repše („Jaunais laiks”) apgalvoja, ka pats aizstāv Latvijas zemo nodokļu politiku, bet uzsvēra aizdevējiem pausto apņemšanos. Viņš kā nesaprotamu pieeju raksturoja iepriekš notikušo Saeimas balsojumu, kad tā „noraidīja pašā saknē vispār strādāt pie kāda taisnīga un saprātīga” NĪN varianta, lai gan tas ir specifiski ierakstīts starptautiskajās saistībās. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partijas) savukārt citādi traktēja vienošanās „garu” un apgalvoja, ka netaisās no tā atkāpties. Tomēr viņš palika pie partijas iepriekš paustās nostājas, ka tagad dzīvojamās platības ar papildus nodokli nav apliekamas.
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis („LPP/LC”), kurš bija premjers laikā, kad ar aizdevējiem tika parakstītas sākotnējās vienošanās, argumentēja un skaidroja, kāpēc aizdevēju prasība par nodokļu izmaiņām nav balstīta fiskālos iemeslos, bet gan citos. Bijušais premjers secināja, ka nodokļu bāzes ir jāpaplašina arī krīzes laikā, bet ar nelielu likmi, ko var pakāpeniski mainīt vēlāk. Taču ar ļoti mazu likmi bāzes paplašināšana ir jāveic jau no 2010.gada, tikai tad mēs būsim ievērojuši vienošanās „garu”.
„Pilsoniskās savienības” Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis ne vien skaidroja partijas pozīciju par NĪN izmaiņām, bet arī izsauca M.Segliņa apvainojumus par muļķību runāšanu un „atsperšanos” uz Tautas partijas. Taču K.Šadurskim arī bija versija par to, kāpēc premjera un finanšu ministra partijas biedrs, ekonomikas ministrs Artis Kampars strādā pie jaunām NĪN izmaiņām. K.Šadurskis prognozēja, ka koalīcijas partijām „varbūt radīsies zināma interese atgriezties pie nodokļu jautājuma”, kad tās būs izjutušas, ko tieši nozīmēs budžeta izdevumu samazināšana. Ņemot vērā to, ka strīdi par samazinājuma versijām, īpaši sociālajā aizsardzībā, notiek arī apstākļos, kad plānots samazināt 275, ne vairs 450 miljonus latu, šāds scenārijs izskatās visnotaļ iespējams.