Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 09.12.2019.
 

Samazinājums lielajām funkcijām – vai proporcija ir pareiza?

Valsts budžets`2010 video_f grafiks

24.09.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Valdība šonedēļ turpina lemt par izdevumu samazināšanas virzieniem 2010.gada budžeta projektā, taču vienošanās par procentuālo samazinājuma apjomu lielajām valsts funkcijām jau ir panākta. 23.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) dalībnieki sprieda par to, vai pieņemtais lēmums ir pareizais ceļš, un nācās konstatēt, ka argumentācijā tomēr ir daudz „caurumu”.

Finanšu ministrija (FM) valdībai piedāvāja savu versiju par procentuālo samazinājumu katrai no lielajām funkcijām, ko valdība pēc tam politisku debašu gaitā mainīja. Kā redzams zemāk pievienotajā grafikā, FM iecerētais 5% samazinājums virknei funkciju nu ir pārtapis par 6% samazinājumu, savukārt nevienai funkcijai samazinājums saskaņā ar valdībā lemto vairs nepārsniedz piektdaļu – iepriekš, piemēram, kultūrai, sportam un atpūtai FM piedāvāja 32% samazinājumu.

Taču finanšu ministrs Einārs Repše („Jaunais laiks”) debatēs pārsteidza ar atklāsmi, ka FM piedāvātās proporcijas „nekādā ziņā” nebija adekvātas valsts funkciju normālai tālākai nodrošināšanai un pati ministrija ļoti labi sapratusi, ka piedāvājums nebūs galīgais. Viņš gan neskaidroja, kāpēc FM ir nākusi uz valdību ar versiju, ko pati neuzskata par labu. Taču ministrs izteica viedokli, ka šobrīd panāktais risinājums ir labs, un uzsvēra, ka tajā nevienai funkcijai nav 60% „griezums”. Taču bez pienācīgas analīzes par funkciju saturu trūkst argumentācijas, kāpēc kādai no funkcijām tik liels griezums nevarētu būt adekvāts – vienāds procentuālais samazinājums drīzāk norāda uz iespējām dažādas sfēras pārraugošajiem politiķiem vieglāk vienoties. Arī tieslietu ministrs un Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš apliecināja, ka redz pamatu palikt pie esošajām proporcijām, bet arī viņa argumentācija nebija saistīta ar funkciju analīzi – koalīcija esot lēmusi „patiešām demokrātiski” un godīgi.

Tikmēr lielākie iebildumi publiski pausti par sociālās aizsardzības izdevumu samazināšanu par 92 miljoniem latu. Labklājības ministrs nākamajā dienā pēc raidījuma valdībā iesniedza ziņojumu, kur uzsvēra iespējas izdevumus samazināt tikai par 40 miljoniem latu, arī Zaļo un Zemnieku savienība izplatīja paziņojumu, ka šādu budžeta projektu nevarēs atbalstīt. Savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševics iebildumus izteica arī KNL, bet izrādījās, ka E.Repše nevar pamatot tik liela samazinājuma iespēju. Viņš gan kritizēja Labklājības ministrijas „žēlošanos un tautas baidīšanu”, bet, kad viņam pajautāja, vai viņš redz, kā izdevumu struktūrā samazināt šos 92 miljonus latu, pēc būtības ministrs neatbildēja – vien norādīja uz valdības nespēju atrast iespējas vairāk samazināt izdevumus kādai citai funkcijai. Kas nozīmē, ka vismaz šobrīd valdība nevar paskaidrot, kā tās pieņemto lēmumu varēs realizēt dzīvē, nesamazinot 2010.gadā pensijas, ko tā iepriekš ir solījusi nedarīt.

Savukārt cita veida priekšlikumu debatēs izteica Eiropas Parlamenta deputāts un „Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle, kurš skaidroja, kā problēmas varētu risināt, mainot vienošanās ar komercbankām. E.Repše gan priekšlikumu novērtēja kā „diezgan monumentālu uzdevumu” un skeptiski novērtēja revolucionāru metožu izmantošanu šādā krīzes situācijā.


Grafiks ar finansējuma samazinājumu funkcijām 2010.gada budžetā

Video: Einārs Repše, Kārlis Boldiševics, Mareks Segliņš un Roberts Zīle par finansējuma samazinājumu lielajām funkcijām 2010.gada budžetā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 23.09.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: