Finanšu ministrs Einārs Repše („Jaunais laiks”) kopš sestdienas savu pozīciju nebija mainījis un arvien pauda viedokli, ka pareizāk būtu veikt 450 miljonu latu samazinājumu. Arī „Pilsoniskās savienības” Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis pauda bailes, ka mēs nevarēsim „pārdot” aizdevējiem 275 miljonu latu samazinājumu un ar to būs par maz. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts un „Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle izteica versiju, ka būtiskākas apņemšanās par samazinājumu varētu būt tās, kas paustas nodokļu jomā – ko mēs arī šobrīd nepildām.
Zaļo un Zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševics gan pievērsās citam argumentam – Saeimas atbalstam, ar ko viņš pamatoja izvēlēto ceļu. Arī ekspremjers, tagad Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis („LPP/LC”) skaidroja, kāpēc piekrīt premjeram, ka iet pakāpeniski ir pareizi. Viņš pamatoja, kāpēc viņam šķiet, ka mums vismaz ir loģiski argumenti, kurus likt priekšā aizdevējiem.
Viņš ar E.Repši gan atklāja atšķirīgus uzskatus vienošanās „gara” traktēšanā – kamēr E.Repše apgalvoja, ka tas ir 500 miljonu latu deficīta samazinājums, atkāpšanos no kā mums „diez vai sapratīs un piedos”, I.Godmanis kā „garu” uztvēra vienošanos par divu nodokļu izmaiņām.
Bijušais premjers un tagadējais finanšu ministrs arī pieminēja „plānu B”, kas būs jāīsteno, ja ar 275 miljonu latu samazinājumu aizdevējiem tomēr nepietiks. I.Godmanis atzina, ka tad būs jārunā par, piemēram, kompensācijām par sabiedriskā transporta izmantošanu, arī zālēm, par ceļu fondu un citām pozīcijām. „Nu, tie risinājumi, kurus jau te apspriež un piedāvā, viņi ir,” atbildēja E.Repše, kurš gan izteica cerību, ka „politiskās mazdūšības” un nespējas pieņemt lēmumus dēļ mums nebūs atkal jāatgriežas pie force majeure diktētiem risinājumiem.