Sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Hill&Knowlton Latvia” valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands apgalvoja, ka mums pašiem ir jākļūst aktīvākiem. Viņš raksturoja iedzīvotāju domu gājienu, uzzinot par sasaukto sēdi, - cerības, ka atrisinājums nāks no tās un pašiem nav jāuzlabo sava konkurētspēja vai jādara kas cits. Viņam izvērtās debates par valdības darbu ar Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāni Ilgu Kreitusi, kura pārmeta to, ka ministri prasa no sabiedrības priekšlikumus, ja tā atļaujas viņu darbu kritizēt. R.Vīlands gan neredzēja pretrunu starp to, ka valdībai jādara savs darbs, bet iedzīvotājiem nevajag gaidīt, ka valdība visu izdarīs „mūsu vietā”.
Šaubas par to, vai mēs esam gatavi iesaistīties, pauda arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kurš to pamatoja ar savu pieredzi ne tik sen notikušā „Latvijas Foruma” sanāksmē. R.Vīlands pat formulēja, ka Latvijā ir „daudz ekonomiski mazaktīvu iedzīvotāju ar lielām prasībām no valsts varas”. Viņš izteica versiju, ka palīdzēt varētu sociāla kampaņa, kā piemēru raksturojot Krišjāņa Valdemāra senāk paveikto.
Tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis atklāja uzskatu, ka potenciāls sabiedrībai ir, bet tas ir vairāk destruktīvs pret valsti. Viņš aktualizēja versiju par jaunu izlīgumu, kura ietvaros mēs atrastu citus valsts pamatus. To A.Freimanis pamatoja ar valsts tapšanas mehānismu, ko turpina nest elite, un skaidroja, kāpēc populistiska spēka iecere dibināt Denacionalizācijas un privatizācijas taisnīguma procesa pārbaudes ministriju ar ārkārtas pilnvarām ļautu „izcirst ārā šo te lielo aizvainojumu”.