Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.09.2019.
 

Šova elements valdībā, saziņa ar sabiedrību un krīzes vadība

Valda Dombrovska valdības

16.09.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 37
Secinājumi pēc vakar notikušās valdības ārkārtas sēdes Valsts prezidenta Valda Zatlera vadībā, tās forma un saturs, kā arī līdzšinējie un turpmākie sabiedriskie un politiskie procesi – tā ir galvenā tematika šīvakara debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Vakardienas septiņas stundas garā valdības sēde šorīt jau raksturota gan kā pasākums ar šova elementu, gan pozitīvi vērtēta kā informācijas sniegšanas sabiedrībai. Tai pat laikā nemainās lietpratēju kritiskā attieksme, kas šorīt publiskajā telpā sākās ar sociologa Aigara Freimaņa viedokli, ka sēdes efekts var būt īslaicīgs.

Valdībā vakar tika publiskoti un apspriesti gan līdz šim jau labi zināmi, gan mazāk publiskoti vēstījumi. Lēmumu sadaļa gan paplānāka – deklaratīvs uzstādījums par nodarbinātības prioritāti, daži datumi budžeta veidošanas grafikā. Prezidents teic, ka ielikts „zināms pamats” budžeta izveidei, tomēr nekādi nevar teikt, ka ir pilna skaidrība par politiķu kompromisiem, valdības līdzšinējo plānu izpildi un 500 miljonu budžeta deficīta mazināšanu, kā arī ilgāka termiņa procesiem.

Politiskais fons šim procesam ir, tēlaini runājot, pilns ar negaisa mākoņiem. Ainārs Šlesers sācis intensīvi runāt par valdības krišanu, arī politoloģe Ilga Kreituse neilgi pirms ārkārtas sēdes vakar iemeta akmeni politiskajā dīķi, paziņojot, ka vajadzīgs cits valdības vadītājs.
Pretreakcija šiem scenārijiem ir Eiropas Komisijas monetāro lietu komisāra Hoakima Almunjas vēstījums, ka valdības krišanas gadījumā sarunas par aizdevuma nosacījumiem būtu jāsāk no jauna.
Tiesa gan, aizdevuma nosacījumi aizvadītajā nedēļā saņēma kārtējo kritikas porciju – šoreiz no gana vērā ņemamā Ekonomisko un politisko pētījumu centra. Taču gan pie varas esošie, gan viņu oponenti nedemonstrē ceļu uz vienotību nosacījumu mainīšanā, pat ja tai būtu pamats, līdz ar to vēl vairāk apgrūtinot ceļu uz tā saukto krīzes menedžmentu un krīzes vadību, par ko regulāri ierunājas uzņēmēji vai viņu organizāciju pārstāvji, starp kuriem pēdējais, runājot par krīzes štābu, šķiet, bija Uldis Pīlēns.Valsts prezidenta iniciatīvas ārkārtas sēdēm ir krīzes vadības elements, bet nez vai to var saukt par sistēmu.

Vēl viena vairākkārt apspriesta tēma līdzās darbības saturam un vadības formai, ir varas saziņa ar sabiedrību. Daudzkārt pieminētajiem notikumiem pie tilta Bauskā nu kā iespējamais turpinājums skan iespējamais skolotāju streiks. Arī valdības namā vakar skanēja Roberta Ķīļa brīdinājumu turpinājums par sabiedrības atbalstu protestiem.
Sabiedrības aktivitātes pēdējos mēnešus bijušas visnotaļ dažādas – no „pingvīnu” aktivizēšanās līdz Andra Grūtupa pēdējo nedēļu kampaņas pret emigrāciju, kam sekoja arī ideja par nācijas glābšanas fonda nepieciešamību.
Kādas ir cēloņsakarības un kādi ir scenāriji politiķu darba saturam un formai, krīzes vadībai un sabiedriskajām aktivitātēm?

Raidījumā piedalīsies: Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, bijušais premjers un ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse, advokāts un sociālās kampaņas pret izceļošanu iniciators Andris Grūtups, sociologs Aigars Freimanis, sabiedrisko attiecību speciālists Ralfs Vīlands, žurnālists Māris Zanders.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: