Kad V.Dombrovskis dalībniekiem un skatītājiem demonstrēja grafikus un stāstīja, kā tiek mazināti ministriju centrālie aparāti un algas, viņam izvērsās asa diskusija ar E.Egli, kura pārmeta premjeram, ka viņš sāk „no pavisam ačgārnā gala”, un pat apgalvoja, ka „normāls darba devējs tā nerīkojas”. Viņas pārmetumi bija saistīti ar to, ka algas un darbinieku skaits tiek samazināts, kamēr nav vienošanās par funkcijām un nav strukturālo reformu plāna. E.Egle apgalvoja, ka arī uzņēmumos ar trīs miljardu lielu gada peļņu šādā veidā izmaksu struktūru neizvērtē. Taču V.Dombrovskis turpināja aizstāvēties par to, ka ministrijas nav uzblīdušas un treknas, un tā arī neskaidroja sabiedrībai, kāpēc samazinājumi tiek veikti bez funkciju izvērtējuma. Kā šis izvērtējums tiks ņemts vērā, plānojot nākamā gada samazinājumus, premjers arī skaidri nepasacīja, norādīdams uz Finanšu ministriju, kas sagatavos savu piedāvājumu.
Tomēr iemeslu kritikai radīja arī sociālie partneri. Tieši E.Egle atzina, ka viena no sāpīgākajām lietām ir tā, ka aiz funkcijas nevar redzēt rezultatīvos rādītājus, taču neizskaidroja sabiedrībai, kā tad sociālie partneri bez šiem rādītājiem tomēr ir spējuši kvalitatīvi noteikt funkciju prioritātes. Iebilstot premjeram, viņa arī aizrādīja, ka izglītības funkcijām gala mērķis ir tas, cik bērni Latvijā un kādu izglītību iegūst, bet nedeva versijas, kā sociālo partneru novērtējums ietver arī šos aspektus vai piedāvā situācijas uzlabojumus. Turklāt KNL ir zināms, ka arī paši sociālie partneri vienas un tās pašas funkcijas ir novērtējuši kardināli atšķirīgi, ko E.Egle mēģināja pamatot, bet diez vai pārliecinoši, jo viņa minēja sociālā budžeta funkciju atšķirību iemeslu, bet atšķirīgi vērtējumi ir arī par pamatbudžeta funkcijām. Viņa arī izteica vēlmi, lai mums vairs nebūtu kaut kādas „mistiskas funkcijas”, par ko joprojām nespēj paskaidrot, ko tās dara un kāds ir rezultāts, taču arī šeit nepaskaidroja sabiedrībai, kā kvalitatīvu funkciju izvērtējumu varēja veikt, ja nemaz nav īstas skaidrības par funkciju saturu. Katrs arī var vērtēt, cik pārliecinošs bija E.Egles un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekļa un stratēģijas direktora Daniela Pavļuta funkciju uzskaitījums, no kā valsts varētu atteikties.
Nordea bankas Latvijas filiāles vecākais ekonomists un Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors Andris Strazds savukārt kā vienīgo izdevumu samazināšanas iespēju nosauca ķeršanos klāt lielajām budžeta pozīcijām, uzskaitot piemērus. Viņš arī norādīja, ka papildus tam ir svarīgi skatīties, kas notiek ar cenām, kādas valsts sektors maksā par dažādiem pakalpojumiem un precēm, jo līdz šim uzmanība bijusi tikai darba algām. Ekonomista ieteiktā pieeja ir pilnīgi atšķirīga no šobrīd īstenotās, taču turpmākajās debatēs citi viņa priekšlikumu neuzskatīja par vajadzīgu apspriest.