„Grindeks” valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis neredzēja jēgu piešķirt uzņēmējiem nozīmītes „labākie, izvirzītie”, un uzsvēra, ka ir jāseko nodokļu atvieglojumiem, naudai un eksporta atbalstam – paskaidrojot, kāpēc viņa vadītais uzņēmums uz eksporta atbalsta garantijām nevar pretendēt. J.Romanovskis ierosināja samazināt darbinieku sociālo un ienākuma nodokli un palielināt pievienotās vērtības nodokli, kā rezultātā eksportētājiem būtu daudz vieglāk. „Grindeks” vadītājs arī izstāstīja, ko vēlas no apmācības sistēmas un kā darbību farmācijas biznesā iespaido nodokļu nestabilitāte.
Nodokļu jautājumam kā galvenajam pievērsās arī „Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš skaidroja gan to, kāpēc Ķīnā eksports iet uz augšu, gan to, kādas sekas uz bankrotēšanas tendenci atstās tādi uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus.
RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš savukārt uzsvēra valsts lomu klasteru jeb puduru izveidē, jo dabūt kopā izglītību, zinātni un uzņēmumus, viņaprāt, ir diezgan sarežģīti. Arī „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs piekrita nepieciešamībai attīstīt klasterus, bet uzsvēra, ka tā ir vidēja un ilgtermiņa programma, toties šobrīd krietni vairāk līdzekļu nepieciešams eksporta kreditēšanas un eksporta garantiju shēmās.