Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.03.2024.
 
Gaidot, kad veselības ministre Baiba Rozentāle un premjers Valdis Dombrovskis solītajā mēneša laikā būs atraduši risinājumus finansējuma trūkuma problēmai, arī 12.augusta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” veselības nozares profesionāļi sprieda par nepieciešamajiem darbiem. Kamēr daļa priekšlikumu bija par iespējām uzlabot situāciju esošo līdzekļu ietvaros, ministres atbilde bija saistīta vien ar papildus naudas iegūšanu.
Ieva  romuls@apollo.lv  11:42  |  13.08.2009.

Par to kreditēšanu varētu domāt, ja cilvēkam palīdzība ir nepieciešama vienu reizi, un tā ļaus viņam izveseļoties, taču prasīt no smagi slima cilvēka ņemt kredītus ik reizi, kad viņam ievajadzēsies palīdzības.... Par tiesībsargu- nu no esošā tiešām lielas jēgas nav, taču es, piemēram, paskatījos Sabiedrības Veselības aģentūras "pētījumus": tādus var paveikt pirmo kursu students, pat vidusskolnieks. Baidieties, ka skolēni un studenti krāpsies? Bet arī aģentūrieši to var. Tāpēc visus šos pētītājus varētu atlaist atstājot 2, varbūt trīs algotos. Un arī skolēniem/studentiem būs labums- tēma kursa darbiem, referātiem. 

Ieva  romuls@apollo.lv  07:41  |  14.08.2009.

Pirmkārt, lai spriestu,par pašizmaksu pamatotību, ir jāizdara tā, lai slimnīcā gulētu tikai tie, kam patiešām ir nepieciešams mediķis turpat tuvumā. Diemžēl tam ir daudz šķēršļu, īpaši aktīvi strādājošu ambulatoro ķirurģijas centru trūkumu un, ja neskaita krūts slimību centrus, praktiski nekādas iespējas slimniekiem ar komplicētāku problēmu izmeklēties viena dienas laikā. Otrkārt ir jāizbeidz prakse, ka universitātes slimnīcās arī ne būtu ne ekskluzīvās nozarēs ārstējas tas pacients, kas ir enerģiskākais, nevis tie, kas ir smagāk slimiem, slimo ar vairākām problēmām... Treškārt ir jāatcerās, ka visas iekārtas noveco, turklāt dārgākās ļoti daudz izmaksā arī, ja vienkārši stāv kaktā, tāpēc atbilstoši jāplāno noslodze.... Ceturtkārt ir jādomā ilglaicīgi. Piemēram, ja angioplastijai izmanto tikai parastos stentus, tad, protams, izmaksas būs mazākas. Ja slimniekam diagnozi nosaka pēc deguna vai personas koda, turklāt tos, kam tādi neko nav iespējams "piekabināt", tas pats.... 

Juris    12:33  |  08.10.2009.

Komiski ka automašīnām apdrošināšanu var sakārtot ,bet cilvēkiem ne! Atbilde varētu būt, vai nu medicīna nevar atteikties bez ierastajām aplokšņu algām vai šis mediķu pakalpojums ir dārgāks kā eiropā un apdrošinātāj firmas tādas summas nesedz! Arī mediķu liederība rajonu slimnīcās ir problēma(viena operācija līdz pusdienām otra pēcpusdienā -šodien pietiks)! 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Veselības aprūpe  

     Kas notiek ar finansēm un reformām veselības aprūpē?

         Dalibnieki         


Autors: