Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 14.11.2019.
 

Pieejama informācija - lētākais resurss krīzes pārvarēšanai?

Valsts budžets`2010 doc

23.07.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 4
Pēdējās dienās un nedēļās uzskaitāmas vairākas valstiska mēroga aktualitātes saistībā ar problemātiku informācijas pieejamības jomā – pēdējā ir slepenības plīvurs ap Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) jaunāko vienošanos. Līdz ar to krīzes pārvarēšanas risinājumu apspriešanu informatīvajā telpā aizvieto kaislības un šaubas par to, kas tiek slēpts. Augusta sākumā sagaidāms premjera iniciēts solis atklātības virzienā attiecībā uz jau pieņemtajiem valsts budžeta samazinājumiem, tomēr tas vēl nenovērš problēmu, ka cīniņus ap naudas deficītu pavada informācijas deficīts.
Jūlija trešās dekādes sākumā publiskotais Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas saprašanās memorands lielākoties ietver jau publiski zināmas lietas, tomēr vairāki punkti ir tādi, kuri līdz šim nebija izskanējuši ne valsts budžeta grozījumu apspriešanā, ne premjera, finanšu ministra vai citu memorandu parakstījušo amatpersonu paziņojumos. Nu tam seko arī politikas procesu pārzinātāju komentāri par Pasaules Bankas ekspertu misijas nesenu ziņojumu, ko valdība nav publiskojusi (skat. Aigara Štokenberga 22.jūlija blogu www.diena.lv). Uz šī fona vēl jo šaubīgākas šķiet valdības sarunas ar SVF.
Absurda ir arī situācija, ka veselības aprūpes sistēmā caurcaurēm iesaistītas organizācijas - Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis ar atklātu vēstuli valdībai un ministrei ir spiests prasīt publiskot to, kas nemaz nedrīkstētu būt slepens, tēriņus veselības budžetā.
Lai gan uz konkrēto tematiku tieši neattiecināmi, kritisko masu papildina vēl citi precedenti - piemēram, ka Latvijā, atšķirībā no citās valstīs likumdošanā noteiktā, nav nekādu atklātības principu attiecībā uz mediju īpašniekiem, bet vides aktīvisti nav bijis zināms, ka konteineru pārvadājumi ietver bīstamās kravas. Tas viss nekādi nevairo sabiedrības uzticēšanos pat labiem lēmumiem, līdzdalību un līdzatbildību par to, kas notiek pašu valstī.

Šāgada valsts budžeta grozījumi turpināja līdzšinējo nepārskatāmības tradīciju – latu miljoni budžeta dokumentos mainās skaitļu virtenēs un zem programmu nosaukumiem, kuru atšifrēšana pat it kā valsts lietās kompetentajiem, aktīvos sociālos partnerus ieskaitot, ir mīkla. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir mēģinājis šo situāciju labot – pēc budžeta grozījumu pieņemšanas tika paziņots, ka premjers prasīs resorus publiskot reālos ietaupījumus un, kā „Kas notiek Latvijā?” noskaidroja, ir tapusi premjera rezolūcija un tipveida salīdzinoša tabula, saskaņā ar kuru ministrijām un iestādēm līdz 1.augustam jāpublicē savās interneta mājas lapās izvērsta informācija. Tiesa gan, šobrīd vēl grūti prognozēt, vai arī šis formāts neļaus izvairīties no pārskatāmības vairākos jautājumos, un jau tagad ir vairāk nekā skaidrs, ka šis formāts neļauj sasniegt detalizētu finanšu caurskatāmību daudz apspriestajā veselības nozarē.

Līdz ar to jautājums ir un paliek aktuāls – vai nākamā gada valsts budžets būs atšķirīgs ne tikai summās, bet arī pēc formas un būtības no pārskatāmības viedokļa, mainot attieksmi pret šī budžeta „klientiem” gan maksātāju, gan tērētāju pusē?
Vēl viens risks saglabājas arī kontekstā ar starptautiskajiem aizdevējiem – memorandā ar Eiropas Komisiju pielikuma tekstā, attiecībā uz trešo aizdevuma maksājumu sadaļā par fiskālo konsolidāciju, tātad, par budžetu, teikts: „visus būtiskos Ministru kabineta lēmumus vai citus lēmumus ar fiskālu ietekmi, tostarp par sociālo nodrošinājumu vai jebkuru garantiju mehānismu, publisko un pieņem tikai pēc sarunām (izcēlums mans – aut.) ar EK un SVF”. Šo punktu var tulkot dažādi. Sliktākajā gadījumā tas saglabā risku, ka smagāko lēmumu projektus nevis publiski apspriež, bet patur šaurā lokā līdz pat to pieņemšanai. Kas, nemaz nerunājot par loģiku, būtu nedemokrātiski un arī, iespējams, būtu Satversmes tiesas kompetences jautājums.
Vienlaikus gan pieminētā memoranda otrais pielikums nosaka nepieredzēti plāšu ikmēneša ziņojumu iesniegšanu aizdevējiem par dažādiem Latvijas budžeta un finanšu datiem. Kuluāros dzird runājam, ka tās ir sekas tam, ka aizdevēji vairs neuzticas Latvijas pārstāvju sniegto pārskatu patiesumam. Taču nav skaidrības vai tās atskaites, ko iesniegs Eiropas Komisijai, publiskos arī Latvijas sabiedrībai. Kas gan, atkal, būtu tikai loģiski.

Gan vietējie, gan aizrobežu analītiķi, rakstot gan par šībrīža Latvijas, gan citām krīzēm un to pārvarēšanu, ir daudzkārt pieminējuši atklātību kā obligāti nepieciešamu faktoru. Lai gan tas, iespējams, ir vislētākais resurss, Latvijā šī krīzes pārvarēšanas līdzekļa izmantošanā pagaidām vēl ir lielas rezerves.


Ministru prezidenta rezolūcija un tabula par budžeta izdevumu publicēšanu


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: