Centralizācija oktobrī, ārpakalpojumi maijā, telpu maiņa pēc gada
No plānā iekļautajiem četriem rīcības virzieniem pirmais paredz mazas valsts pārvaldes izveidi. Plānots noteikt vadlīnijas iestāžu struktūrvienību veidošanai valsts tiešajā pārvaldē, samazinot dažāda līmeņa vadītāju īpatsvaru, kā arī centralizējot atbalsta funkcijas iestādes un resora ietvaros. Kamēr vairākos resoros šis process jau notiek un vienoti principi lieti noderētu tūlīt, lai realizētu 30% samazinājumu ministriju centrālajos aparātos, vadlīnijas tikai līdz 1.oktobrim ir jāiesniedz izskatīšanai valdībā.
Plānots arī izstrādāt modeli par iespējām centralizēt vai nodot privātajam sektoram atbalsta funkcijas, piemēram, personāla uzskaiti un grāmatvedību. Labs plāns, kamēr neieraugām termiņu – tikai modelis taps līdz 2010.gada 1.maijam.
Traģikomiska dramatiskā budžeta samazinājuma laikā ir arī lētāku biroja telpu meklēšana valsts pārvaldes vajadzībām – plāns iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos jāizstrādā līdz 2010.gada 1.jūlijam.
Arī samaksas sistēmu, reģionālo tīklu un atklātību – pēc 2010.gada budžeta?
Otrs rīcības virziens, kura mērķis ir profesionāla valsts pārvalde, paredz sagatavot likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības sistēmu. Kāda būs profesionalitātes motivācija, ņemot vērā gan zemāko, gan augstāko atalgojumu straujās svārstības, vēl arvien nav īstas skaidrības. Piemēram, pasākumu plāns paredz iekļaut MK noteikumos īpašu sadaļu par iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu, lai iegūtu neatkarīgu viedokli no viņa padoto, kolēģu, politiskās vadības un ārējo klientu puses, taču nav definēts, kādā veidā un apmērā šī novērtēšana ietekmēs vadītāju atalgojumu. Termiņš noteikumu projekta iesniegšanai ir tikai septembra beigās.
Trešā virziena ietvaros līdz oktobrim jāgatavo valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plāns, lai gan, kā zināms, daudzās jomās reģionālā pārkārtošanās valsts pārvaldē jau notiek. Funkciju decentralizācijas versijas plānā cēli, taču nekonkrēti sasaistītas ar tēzi, ka „notiekošais budžeta samazinājums nedrīkst tikt īstenots uz pakalpojumu pieejamības rēķina reģionos”.
Ceturtais rīcības virziens, kas vērsts uz valsts pārvaldes darbu „visas sabiedrības labā”, skar arī jautājumu par informācijas pieejamību, pirmkārt – internetā, par finanšu izlietojumu valsts pārvaldes iestādēs. Ar tikko pieņemto plānu paredzēts „izstrādāt normatīvu regulējumu” kārtībai, kādā iestāžu mājas lapās tiek publicēta informācija par visiem iestāžu noslēgtajiem līgumiem, tostarp aktuāla informācija par veiktajiem valsts budžeta līdzekļu pārskaitījumiem. Taču arī šāda projekta izstrādei ierēdņi paģēr vairākus mēnešus, jo termiņš ir novembrī. Gan šim, gan arī iepriekšējiem projektiem izpildes termiņš ir tāds, ka to praktiska ieviešana draud nesaskanēt ar nākamā gada budžeta projektu. Vai tas būtu noticis nejauši? Kopš skandalozās nodokļu izmaiņu paketes parādīšanās valdības darbakārtībā šādām ierēdņu nejaušībām gribas ticēt arvien mazāk.
Rezultāti – kritēriji un „tendences”
Izmaiņas plānā it kā ir definētas, taču iecerētie to izpildes kritēriji gan daudzviet izpaliek. Piemēram, Valsts kanceleja ir paredzējusi, ka Latvijas valsts pārvaldē nodarbināto īpatsvars no 3,8% 2008.gadā samazināsies līdz 3% šogad, taču nākamgad vairs nav minēts konkrēts skaitlis, vien tendence „samazinās”. Tas pats vērojams pie citiem rādītājiem – nākamajā gadā tiek plānotas tikai tendences vai izpaliek pat tās. Pie šādas rezultātu „konkrētības” neizbēgami rodas bažas, ka cīņas par taupību valsts pārvaldē noslēgsies ar vēl vienu pievienotās vērtības nodokļa celšanu, lai mazinātu budžeta deficītu.
Tai pat laikā, nevar teikt, ka attiecībā uz rezultātiem Latvijai vairs nav rezervju. Viens no plānā minētajiem rādītājiem ir Latvijas koeficienta vērtības paaugstināšanās Pasaules Bankas starptautiskā salīdzinošā indikatora GRICS parametrā „publiskās pārvaldes efektivitāte”. Pēc šogad plānotā koeficienta 0,65 nākamgad mēs plānojam sasniegt tendenci „paaugstinās”. Taču Pasaules Bankas dati rāda, ka Lietuvā jau 2007.gadā šis rādītājs bija 0,78, savukārt Igaunijā gandrīz divkārt augstāks – 1,19. Šveicē un Dānijā šis koeficients, piemēram, pārsniedz 2,2. Spoži mums neiet arī parametrā „korupcijas kontrole”, kur Latvija gan ir pārāka par Lietuvu, taču būtiski atpaliek no Igaunijas. No abām kaimiņvalstīm mēs atpaliekam arī šī gada Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides reitingā „Doing Business”, kur kopš iepriekšējā gada esam noslīdējuši par trim vietām līdz 29.vietai. Arī šis rādītājs, protams, ir saistīts ar valsts pārvaldi un normatīvo regulējumu, kas ir uz uzņēmējiem orientēts, un, protams, lieki piebilst, ka, jo labāka investīciju vide, jo lielākas ir Latvijas iespējas vieglāk pārvarēt ekonomisko krīzi.
Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai