Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš („Jaunais laiks”) pauda uzskatu, ka, ņemot vērā laika trūkumu, pieņemtie lēmumi bija „apmēram optimālākie”. Tautas partijas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš stāstīja, ka sešās dienās netika veikts izvērtēts griezums, bet tika griezts ar lineālu. Pats atzīdams, ka grozījumi ir netaisnīgi, jo ir nozares, kuras ir cietušas vairāk nekā citas, M.Segliņš tomēr apgalvoja, ka citādi balsot nevarēja, jo bija jāpaliek malā „katra politiķa personiskās izjūtas” un jāsaprot, ka ir augstākas lietas. Arī deputāts un Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Roze atzina, ka „nekad visiem vienādi taisnīgi nevar būt”, tomēr lēmums bija praktiski vienīgais iespējamais, kas nerada tūlītēju krahu.
Kritiku izteica arī opozīcijas pārstāvis Andris Bērziņš, kas ir „LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un kura frakcijas lielākā daļa deputātu balsoja pret grozījumiem, lai gan tāpat esot sapratuši, ka šis lēmums ir jāpieņem. Šādu neatbilstību A.Bērziņš skaidroja ar to, ka „Jaunā laika” frakcija savukārt bija vienprātīgi nobalsojusi pret grozījumiem Ivara Godmaņa valdības laikā. Šim apšaubāmi pamatotajam argumentam A.Bērziņš pievienoja arī iebildes pret to, ka valdība neizvērtēja, kā budžeta grozījumi ietekmēs ekonomikas attīstību. Tomēr atbildi uz jautājumu par to, kas saturiski budžetā bija lielākā kļūda, viņš nesniedza.
Grozījumus neatbalstīja arī „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš tos saistīja nevis ar valsts bankrota novēršanu, bet ar valdības bankrota novēršanu un valsts bankrota atlikšanu uz rudeni. Viņš izteica kritiku, ka nav mēģināts izdarīt funkcionālo auditu, un apgalvoja, ka aizdevēju nauda mums pat ir kaitīga, ja mēs to tērējam ieplānotajā veidā, samazinot iekšējo apgrozījumu un IKP. Taču J.Urbanovičs, kurš runāja par atteikšanos no daudzām funkcijām un to, ka vismaz pusi no budžeta izdevumiem varētu netērēt, nevarēja skaidri atbildēt uz jautājumiem par konkrētām alternatīvām ietaupījumu pozīcijām.
„Pilsoniskās savienības” valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis vispirms aizstāvējās, ka partijai nav ne ekonomikas, ne finanšu ministra, savukārt pēc tam pārmeta valdībai, ka balsošanas brīdī nebija aprēķinu. Arī viņš nedeva atbildi uz to, vai konkrētie lēmumi par finansējuma samazinājumu pensionāriem un skolotājiem bija pareizi vai nepareizi, pateikdams vien to, ka nebija izejas.