Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 08.10.2024.
 

Izglītības budžets – algas samazinājuma vai reformu ceļš?

SVF un EK aizdevums video_f

18.06.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
Vienas no asākajām iebildēm pret izdevumu samazinājumu nu jau pieņemtajos šī gada budžeta grozījumos ir skolotājiem, kuri ir pieprasījuši izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes demisiju. 17.jūnija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” politiķi gan demonstrēja atšķirīgu izpratni par nozaru ministru atbildību budžeta samazināšanas īstenošanā, tomēr nesniedza skaidras atbildes par to, kā izglītības nozarē plāno veikt reformas, kuru rezultātā skolotāju atalgojuma samazinājums varētu būt mazāks.

Mārtiņš Roze, kurš ir Saeimas deputāts un valdes priekšsēdētājs Zaļo un Zemnieku savienībai, kuras pārziņā ir izglītības nozare, pauda uzskatu, ka par katra ministra individuālo atbildību mēs vairs nevaram runāt, jo lēmumu par kopējo budžeta samazinājumu pieņēma partiju vadības un sociālie partneri, bet ministriem bija „izpildes funkcija”. M.Roze atgādināja, ka iepriekš no Izglītības un zinātnes ministrijas bija piedāvājums veikt strukturālās reformas, taču skolotāju arodbiedrība uzstāja, ka ir jāiet algas samazinājuma ceļš, nevis skolotāju skaita samazināšanas ceļš, kas arī tika veikts. M.Roze gan neskaidroja, kāpēc šis ceļš netika mainīts brīdī, kad kļuva zināms otrs budžeta samazinājuma skaitlis, kas situāciju būtiski mainīja.

Tautas partijas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš nepiekrita koalīcijas partnerim un uzsvēra, ka katrs ministrs savā nozarē tomēr atbild par to, kā samazināto budžetu izlietot. Viņš aicināja būt atklātiem un pateikt sabiedrībai, ka strukturālās reformas nozīmē skolu skaita samazinājumu un slimnīcu skaita samazinājumu. M.Segliņš salīdzināja skolotāju un skolēnu proporciju Latvijā un Somijā, taču norobežojās no atbildības par lēmumiem izglītības nozarē un uzsvēra, ka izšķiršanās par skolotāju skaita vai algu samazinājumu ir nozares ministra atbildība. Tāds pats viedoklis bija arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Guntim Bērziņam no „Jaunā laika”.

M.Roze gan piekrita, ka savienības politika pašvaldībās būs atlaist skolotājus un samazināt skolu skaitu, lai tik strauji nekristu atalgojums, taču nosauca to tikai par vienu no pasākumiem un norādīja, ka pirmkārt ir jāķeras klāt lielajām pilsētām, piesaukdams Rīgu. Taču Zaļo un Zemnieku savienība Rīgas domē nav ievēlēta, un M.Roze neradīja skaidrību par to, kā savienība plāno īstenot strukturālās reformas.

„LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš skaidroja, ka valdībai ir jāpasaka, ka tā neķersies klāt skolotāju algu likmēm, bet samazinās novadiem atvēlamo darba algas fondu, kas būs stimuls pašvaldībām „sākt reāli strukturēt”. Viņš gan nevarēja atbildēt, kas notiks ar atlaistajiem skolotājiem, vien atzīdams, kas tas ir „nopietns jautājums”.


Video: Mārtiņš Roze, Mareks Segliņš, Guntis Bērziņš un Andris Bērziņš par strukturālajām reformām izglītības nozarē. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 17.06.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: