Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.10.2019.
 

Latvijas attīstība – starp prioritātēm un politisko gribu

Valsts budžets`2010 video_f

11.06.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 9
10.jūnija publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” (KNL) dalībnieki sprieda ne tikai par steidzami nepieciešamajiem šī gada budžeta grozījumiem, bet arī valsts attīstību tālākā nākotnē, koncentrējoties uz pasākumiem, kas jāveic, lai iespējami novērstu šodienas problēmu turpināšanos. Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende sacīja, ka ir zināmas tehnoloģijas un metodes, kā izveidot kādu stratēģiju vai plānu, taču vienmēr ir bijis jautājums par politisko gribu. Viņa konstatēja, ka sociālie partneri šādu plānu ir piedāvājuši veidot jau no janvāra, un bija spiesta izdarīt secinājumu – vai nu politiķi tā īsti nesaprot, ko partneri jautā, vai negrib saprast. Diemžēl politiķu KNL teiktais neliecināja, ka šī nekompetence vai politiskās gribas trūkums būtu palicis pagātnē.

Partijas „Jaunais laiks” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, vaicāts par Latvijas mērķiem, apgalvoja, ka galvenais ir atdzīvināt valstī ekonomiku, ko viņš saistīja ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguves uzlabošanu. Kad viņam izteica kritiku par to, ka mērķis apgūt ES fondus nav sabiedrībai saprotams mērķis, Dz.Zaķis nodefinēja, ka mūsu mērķis ir noturēt ekonomiku dzīvotspējīgā līmenī.

Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle savukārt norādīja uz septiņām prioritātēm, starp kurām ir cilvēku dzīvība, veselība, drošība un citas. Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka nākamajā dienā pēc budžeta grozījumu pieņemšanas „beidzot ir skaidri jāpasaka, uz kurieni mēs ejam”. A.Jaunsleinis kritizēja to, ka mēs nespējam ne iedzīvotājiem, ne aizdevējiem pateikt, kāda būs mūsu tālākā rīcība. Viņš gan neko konkrētu neatklāja, kad vaicāja viņa paša redzējumu. Ž.Jaunzeme-Grende apgalvoja, ka šai krīzes situācijā jāsanāk kopā un beidzot pilnīgi visiem jāparaksta „consensus” līgums par to, uz kurieni mēs ejam nākamos piecus gadus.

Taču Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis nesaprata, pie kā tad viņa ar šo priekšlikumu ir vērsusies, jo „man liekas, ka neviens nav pretī”. Viņš piekrita, ka vajag vīziju un mērķi, un norādīja, ka viņi kopā ir strādājuši pie plāna, tikai problēma ir tā, ka tas „kaut kā... nepildās”. Ž.Jaunzeme-Grende kritizēja to, ka Latvijas valsts budžets pilnīgi nekādā veidā neatspoguļo Nacionālo attīstības plānu, un norādīja, ka vajag radīt vai nu plānu, kuram atbilst budžets, vai nu budžetu, kuram atbilst plāns. Taču M.Kučinskis šo ideju noraidīja ar apgalvojumu, ka „tad tas plāns izskatīsies briesmīgs”.

Finanšu ministrs Einars Repše neizrādīja lielu vēlmi kaut ko mainīt, apgalvodams, ka lidošana dažādās orbītās šai ziņā vienmēr ir bijusi un būs. Viņš kā ļoti „cerīgu” novērtēja priekšlikumu par stratēģiskās plānošanas grupu tieši budžeta izstrādē, nemaz nepievērsdamies jautājumam par jauna veida līguma parakstīšanu. E.Repše paziņoja, ka ar apbrīnu vēro, kā sociālie partneri šobrīd strādā, palīdzot valdībai, un, kad viņam ierosināja demisionēt un ļaut darbu darīt citiem, izteica viedokli, ka „tur būtu labi rezultāti”.


Video: Andris Jaunsleinis, Žaneta Jaunzeme-Grende, Dzintars Zaķis, Elīna Egle, Māris Kučinskis un Einars Repše par valsts mērķiem un prioritātēm un to sasniegšanas ceļiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.06.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: