Ministrs taisnojās, ka 500 miljonu latu nosaukšana pirmdien ir „tikai daļēji” saistīta ar vēlēšanām, daļēji tā ir saistīta ar sarunu gaitu ar starptautiskajiem kreditoriem, bet galvenokārt ar valdības stratēģiski un taktiski ļoti kļūdaino lēmumu jau no paša valdības veidošanas brīža neatzīt reālo situāciju un uzreiz nestrādāt pie tās kardināla risinājuma. E.Repše skaidroja, ka mēs mānījām paši sevi, ka kaut kā vieglāk tiksim cauri, 500 miljoni nebūs jāsamazina un mums kaut kādā veidā, „aiz žēluma vai citādi” kāds labs onkulis iedos to naudiņu arī tad, ja mēs paši neko nedarīsim.
Ministrs atzina, ka esam pazaudējuši vairākus mēnešus un pie citādas valdības rīcības mēs šodien būtu pie daudz kvalitatīvākas sarunas. „Es ļoti vainoju pats sevi, es tiešām sev nevaru piedot, ka, lai gan es sapratu, kas būs vajadzīgs, es uz to kategoriskāk neuzstāju,” sacīja E.Repše. Viņš skaidroja, ka bijusi pašapmāna sajūta – ka mēs „izrunāsim un sarunāsim”, teiksim, lai aizdevēji mums neliek darīt vēl vairāk, jo tas nav iespējams.
Taču citu koalīcijas partneru pārstāvji ar paškritiku neaizrāvās. Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis apgalvoja, ka svētdienas vakarā pēc vēlēšanām „mēs tikām šokēti” ar ziņu par 500 miljoniem latu. Uz aizrādījumu, ka visi taču to zināja jau kopš februāra, M.Kučinska atbilde bija – „bet tam negatavojās”. Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers iebilda apgalvojumam, ka ministri strādājuši pie strukturālajām reformām – gan viņš, gan Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende bija vienisprātis, ka ir vairākas ministrijas, kur ir „pazīmes” par reformu veikšanu, taču vesela virkne par to pat nedomā un pēc būtības strukturālās reformas valstī nenotiek.
M.Kučinskis sacīja, ka tas, kas īstenībā visvairāk uztrauc, ir tas, ka „pašā valsts pārvaldes augšienē ir tikai sarunas bijušas, tur nekādu reformu nav”, aģentūras dzīvo un ierēdņi paši ar sevi „nekad nestrādās tādā veidā”. Viņš gan nenorādīja uz to, ka arī viņa partija ir pārstāvēta valdībā un līdz ar to par esošo situāciju ir atbildīga. No līdzīgām pozīcijām runāja arī cita koalīcijas partnera – Zaļo un Zemnieku savienības – valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Roze, kurš sūdzējās, ka „mēs tik tiešām gatavojāmies uz to, ka budžeta grozījumi būs martā, un praktiski arī to gaidījām vēl iepriekšējās valdības laikā, un šīs pazīmes kā nenāca, tā nenāca”.
Savukārt Ž.Jaunzeme-Grende demonstrēja piemēru, kas varētu liecināt par pavisam cita veida problēmām novilcinātajiem lēmumiem. Viņa stāstīja, kā sarunās vairākām ministrijām uzdots jautājums par to, kuras ministrijas varētu apvienot, bet pretī saņemta tikai viena atbilde – bet kā jūs domājat, ka jūs apvienosiet ministrijas, kā koalīcijas politiķi varēs savā starpā sarunāties?