Nils Ušakovs („Saskaņas centrs”) skaidroja, ka sociālo izdevumu īpatsvars budžetā ir jāpalielina līdz 20%, jo arī tad, ja visas labākās idejas tiks realizētas, jaunas darbavietas neparādīsies uzreiz. Viņš prognozēja, ka mums priekšā ir ārkārtīgi grūta ziema, un apgalvoja, ka Rīgai ir jābūt tai vietai, kas palīdzēs rīdziniekiem, bet sociālajam budžetam vajadzīgos līdzekļus varētu iegūt, samazinot administratīvo aparātu.
Administratīvajiem izdevumiem pievērsās arī Edgars Jaunups („Jaunais laiks”), kuram ar pašreizējo pilsētas mēru Jāni Birku („Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) bija domstarpības par to, vai šo izdevumu apjoms ir 80 miljoni latu vai nav. J.Birks apgalvoja, ka tie ir tikai 11,4 miljoni latu, ja „pareizi rēķina”. Taču E.Jaunupam bija arī citas idejas budžeta problēmu risināšanai, ne tikai administratīvo izdevumu samazināšana par 40%. Viņš pauda uzskatu, ka jāsamazina nekustamā īpašuma nodokli, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu radīšanu, kas papildinās budžeta ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). E.Jaunups arī izteica priekšlikumu panākt, ka puse no to iedzīvotāju IIN, kas dzīvo Pierīgā, bet strādā Rīgā, tiktu ieskaitīta Rīgas budžetā. Andris Ārgalis (Tautas partija) gan izteica šaubas, vai partija „Jaunais laiks” likvidēs „aparātu”, jo pagātnē viņi nepilnos divos gados RD aparātu palielināja par vairāk nekā 120 cilvēkiem.
Ainārs Šlesers („ LPP/LC”) uzvēra darba vietu radīšanu kā primāro pasākumu un skaidroja, ka pati dome var virzīt virkni projektu, piemēram, daudzstāvu un pazemes autostāvvietu izbūvi Rīgā un autoostas pārbūvēšanu. Taču viņš tā arī nedeva skaidru atbildi, kā ar šiem pasākumiem grasās divkāršot pilsētas budžetu. Savukārt, vaicāts par investoriem, A.Šlesers nosauca Baltkrievijas transporta ministru un premjeru, kas viņam definējuši, ka Baltkrievija ir gatava izveidot savu termināli, lai kravas varētu iet caur Rīgu.
Ģirts Valdis Kristovskis („Pilsoniskā savienība”) runas par jaunu darba vietu taisīšanu raksturoja kā sapņus un uzsvēra, ka mums ir jādomā par to, kas būs šajā ziemā. Arī viņš pauda atbalstu sociālā budžeta palielināšanai, bet nevarēja konkrēti pateikt, uz kā rēķina to varētu izdarīt. Viņa risinājums situācijai, ja RD „kasē” būs caurums, bija iespējama naudas aizņemšanās no kādas bankas – lai gan zināms, ka bankas pašreiz naudu neaizdod ļoti labprāt.
Jānis Dinevičs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija) atgādināja, ka šobrīd budžetā sociālajai sfērai ir 7,2% jeb 30 miljoni un atrast naudu, lai īpatsvaru paaugstinātu līdz 20%, „principā nav iespējams”. Viņš arī aizrādīja A.Šleseram, ka RD budžeta dubultošanas gadījumā tas augtu pat ātrāk nekā treknajos gados, kad bija pārkaršana. J.Dineviča priekšlikums ieņēmumu palielināšanai bija radīt pašvaldības banku, caur kuru domes budžetā varētu iepludināt 80 miljonus latu, , ko šobrīd nopelna privātās komercbankas. Alekseja Loskutova („Sabiedrība citai politikai”) ierosinājums savukārt bija samazināt pašvaldības uzņēmumu skaitu. Bet Ingmārs Līdaka (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda viedokli, ka tie, kas jau drīz var dot labumu pilsētas budžetam un atslogot sociālo budžetu, ir tieši pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji, tāpēc vajag „pajaukt” administratīvos šķēršļus.