Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 15.12.2019.
 

Vai Latvija var panākt izmaiņas Māstrihtas kritērijos?

Eiropas parlaments video_f

04.06.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Arvien biežāk publiskajā telpā izskan viedokļi un notiek diskusijas par lata stabilitātes saglabāšanu un iespējām ātrāk ieviest eiro – vai nu vienpusēji, vai panākot Māstrihtas kritēriju „mīkstināšanu”, lai Latvija varētu oficiāli pievienoties eirozonai. Tā kā par šo jautājumu varētu lemt tikai Eiropas līmenī, par to diskutēt bija pamats arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem 3.jūnija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?”. Debašu dalībniekiem bija atšķirīgs skatījums ne tikai uz to, vai Māstrihtas kritēriju izmainīšana ir reāla, bet arī uz to, vai Latvijai tā vispār nāktu par labu.

Sandra Kalniete („Pilsoniskā Savienība”) atgādināja, ka šobrīd Māstrihtas kritērijus vairs nespēj pildīt arī vairākas dalībvalstis, kas jau ir monetārajā savienībā. Viņa pauda viedokli, ka pienācis laiks Eiropas līderu līmenī runāt par to, kas būtu darāms, lai Baltijas valstis „paglābtu zem šī drošības lietussarga” un tās varētu pēc iespējas ātrāk esošajā stāvokli pievienoties eirozonai. „Jo mūsu ekonomikas nav lielas, un to ir iespējams Eiropas Savienībai (ES) sagremot,” sacīja S.Kalniete. Arī Roberts Zīle („Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) izteicās, ka kritēriju maiņa varētu dot iespēju jaunajām dalībvalstīm pievienoties eirozonai uz vieglākiem nosacījumiem, jo pretējā gadījumā pārskatāmā nākotnē neviena jaunā dalībvalsts šos kritērijus nespēs izpildīt. Krišjānis Kariņš („Jaunais laiks”) skaidroja, ka mums ir jāargumentē ja ne par Māstrihtas kopējo kritēriju maiņu, tad izņēmuma gadījumu Baltijas valstīm, kā argumentu, kas „jāliek uz galda”, izmantojot arī to, ka ar katru mēnesi pieaug risks skandināvu un vācu bankām.

Taču daļa dalībnieku bija skeptiskāk noskaņoti par Latvijas iespējām panākt savu. Tā Ivars Godmanis („LPP/LC”) atklāja, ka domā – Baltijas valstīm neizdosies „tikt iekšā īpaši” , jo tad būs grūti atbildēt Polijai, Rumānijai, kas ir valstis ar daudz lielāku cilvēku skaitu. Guntars Krasts („Libertas.lv”) norādīja, ka Baltiju teorētiski būtu iespējams iekļaut, jo Baltija ir maza, bet tādas valstis kā Čehija un Polija nemaz negrib mainīt Māstrihtas kritērijus, līdz ar to „mēs būsim ļoti vientuļi”. Savukārt Rihards Pīks (Tautas partija) uzsvēra to, ka ES mēģina nepieļaut precedentu, jo ES ir vienlīdzības princips. Viņš arī pauda viedokli, ka, ja mēs gribam panākt ātrāku eiro ieviešanu, tad mūsu ekonomikas un finanšu ministriem vispirms jāstrādā ar visiem ES valstu ministriem.

Boriss Cilevičs („Saskaņas Centrs”), atšķirībā no citiem diskusijas dalībniekiem, pievērsās jautājumam par to, vai nosacījumu atvieglošana palīdzēs Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Viņš pauda „ļoti nopietnas” bažas, uzsvērdams, ka daudz labāk būtu, ja mēs paši pastrādātu, lai kritērijiem atbilstu. To, ka mums ir jābūt ļoti stingriem pret sevi, izteica arī Atis Lejiņš (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija). Viņš turklāt atklāja, ka aprīlī ir runājis ar Igaunijas prezidentu, kurš teicis, ka igauņi īpaši negrib mīkstināt kritērijus, jo uzskata, ka tas var kaitēt viņu tautsaimniecībai.


Video: Sandra Kalniete, Roberts Zīle, Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Guntars Krasts, Rihards Pīks, Boriss Cilevičs un Atis Lejiņš par iespējām mainīt Māstrihtas kritērijus. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.06.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: