Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons uzdeva retorisku jautājumu, ko Latvijas valsts garantijas dod, un aicināja ar tām šodien kaut kur aizņemties naudu. Viņš uzsvēra, ka, lai gan izsniegto kredītu apjoms tautsaimniecībā pirmajā ceturksnī ir samazinājies, martā pret pagājušā gada martu bija 7,2% pieaugums, un kreditēšanai nav iespējams pieaugt par 10% vai 3% apstākļos, kad IKP nokrīt par 18%. Domu, ka bankas nedod naudu, viņš raksturoja kā „milzīgi pārspīlētu”.
Viņam iebilda ekonomikas ministrs Artis Kampars („Jaunais laiks”), kurš izteica viedokli, ka asociācijas prezidents mēģina locīties kā politiķis. A.Kampars minēja divus konkrētus piemērus un atklāja, ka uzņēmumam, ar kuru šobrīd vairs netiek slēgts līgums, neformāli pateikts, ka banku akcionāri Zviedrijā saka, lai nedod naudu „nekam šai valstī”. Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piekrita ministram un izteicās, ka arī līdz viņa „ausīm nonāk informācija”, ka atsevišķas bankas šobrīd nebūtu gatavas izsniegt naudu arī tad, ja būtu valdības garantija. Bankas prezidents situāciju raksturoja kā dramatisku un aicināja iesaistītās puses apsēsties pie viena galda un izrunāties.
T.Tverijons apgalvoja, ka viņam ir skumji dzirdēt tādus teicienus kā „līdz manām ausīm nonāk”, pēc kuriem tiek izplatītas baumas. Viņš izteica neizpratni, kāpēc konkrētajos gadījumos, ja divas bankas ir „sliktas, ļaunas” un nedod kredītus, tos nedod arī Hipotēku banka un „Parex banka”. T.Tverijons domas, ka zviedru akcionāri ir likuši nedot līdzekļus, nosauca par „absolūtām muļķībām” un kritizēja pieņēmumu, ka uzņēmējs ir eņģelis. Viņš pauda pārliecību, ka bankām ir bezjēdzīgi izsniegt kredītus, kaut ar valsts garantijām, kam pēc trijiem mēnešiem būs jāveido uzkrājumi. T.Tverijons izteica viedokli, ka bankas to varētu darīt un pēc tam „slaukt valsti” , bet, ja projekts nav dzīvotspējīgs, labāk ir nedot kredītu nekā dot