Finanšu ministrs Einārs Repše no partijas „Jaunais laiks” atklāja, ka valdības ministri ļoti skaidri apzinās, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, viņiem izdevumu griešana būs jāturpina par summu no 800 miljoniem līdz 1 miljardam latu. Viņš KNL nevarēja paskaidrot, kur redz iespējas izdevumus pēc jūnija grozījumiem samazināt vēl par miljardu, un pateica vien to, ka tas būs tas uzdevums, ar ko valdība atlikušo pusgadu nodarbosies. E.Repše gan uzsvēra, ka nauda vairāk paliks iedzīvotāju un uzņēmēju rokās, kur „ir vēl zināma cerība”, ka tā tiks ieguldīta attīstībai, kamēr tā nauda, kas nonāk valsts budžetā, „pēc definīcijas simtprocentīgi tiek notērēta patēriņam”.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nepiekrita, ka lielie samazinājumi ir jāatstāj uz nākamo gadu, un pauda uzskatu, ka jūnijā gaidāmajiem budžeta grozījumiem šogad nav jābūt pēdējiem. Viņš uzsvēra, ka, ja Latvija šogad nesasniegs 7% budžeta deficītu, tad būs neiespējami nākamgad sasniegt 3% deficītu un „faktiski džins ir izlaists ārā no pudeles”. I.Rimšēviča prognozēja, ka tikai ar ieplānotajiem budžeta grozījumiem deficīts būs starp 9% un 10%. Tam iebilda E.Repše, kurš joprojām uzskata, ka ar plānotajiem budžeta grozījumiem „7% vai tam tuvu” budžeta deficīts tiks nodrošināts. Ministrs arī skaidri pateica, ka ar papildus grozījumiem šogad nāks „tikai ļoti ārkārtas situācijā”. Arī bijušais premjers no partijas „LPP/LC” Ivars Godmanis piekrita premjeram, ka tik smagus griezienus, kā prasa Latvijas Bankas prezidents, „nepavilks valsts”, bet I.Rimšēvičs savu viedokli nemainīja.