Ārstu biedrības prezidents arī stāstīja par pasaules pieredzi dažādās krīzēs un atklāja, ka līdz šim tikai vienā gadījumā ir izdevusies reāla slimnīcu skaita samazināšana, savukārt citās krīzēs tika samazināti kvadrātmetri, aiztaisot, piemēram, pushektāru no slimnīcas teritorijas, mazās telpas, vienu korpusu un tamlīdzīgi.
Veselības ministrs Ivars Eglītis, nosacīdams, ka pret sevi ir atvēris „frontes līniju milzu garumā”, gan apgalvoja, ka slimnīcu skaita samazināšana tiks veikta. Viņš arī norādīja, ka ir labi piemēri – visa Eiropa ir būtiski samazinājusi slimnīcu un gultu skaitu. P.Apiņa iebilde ministram bija tāda, ka Eiropa to ir darījusi tikai labajos brīžos, ne krīzes apstākļos.
Novadu slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs un Slokas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars Latviju salīdzināja ar Igauniju un secināja, ka mums vajadzētu būt 69 slimnīcām. Viņš arī kritizēja pēc 13 mazo slimnīcu slēgšanas atstāto Latvijas noklājumu ar slimnīcām un to, ka mazo slimnīcu bijušajiem pacientiem tagad 1,5 latu vietā rajonu slimnīcās jāmaksā 12 lati, tāpēc nodaļas ir tukšas. I.Eglītis kā nepareizu noraidīja salīdzinājumu ar Igauniju, jo nav korekti atsevišķās struktūrvienības nosaukt par slimnīcām. Viņš arī pauda uzskatu, ka būtiskākais indikators ir nevis slimnīcu skaits, bet gan gultu skaits un aprite.