B.Bāne nenosauca skaidrus kritērijus, kādā veidā FM organizētā darba grupa diskutēs ar pārējām ministrijām par to iesniegtajām strukturālajām reformām, taču atklāja, ka piedāvājumu vērtēšanā piedalīsies arī ministriju pakalpojumu saņēmēji – darba devēji un pašvaldības –, kā arī Latvijas Bankas eksperti, kas tos vērtēs no makroekonomiskā viedokļa. B.Bāne skaidroja, ka FM mērķis diskusijās būs pārliecināties, ka piedāvātie priekšlikumi ir reālistiski un nav populistiski, ka netiek piedāvātas reformas tieši tajās jomās, kas būtu sabiedrībai vissāpīgākās. Tas gan nozīmē, ka arī FM darbs nebūs vērsts uz to, lai tomēr mēģinātu budžeta deficītu samazināt līdz starptautiskajiem aizdevējiem apsolītajiem 5%.
Būtiski iebildumi pret notiekošo bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājai Žanetai Jaunzemei-Grendei, kas aicināja paskatīties, kā tas izskatās no malas un kā to redz starptautiskie aizdevēji. Viņa norādīja, ka kopš nepatikšanu „zvana” iezvanīšanas ir pagājuši gandrīz pieci mēneši un tikai tagad no ministrijām, kas vēl pretojas, ir sagrābstīti kaut kādi scenāriji. Ž.Jaunzeme-Grende pauda pārliecību, ka ir jāveic pilnīga izdevumu inventarizācija un jāmaina domāšanas veids, taču klātesošie politiķi sevi aizstāvēja.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns atzina, ka process ir „solidāri” ievilkts garumā, jo katram ministram ir bijis savs redzējums un komandas vadībai bijis jāsaliek dažādie viedokļi kopā. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis atgādināja, ka šai valdībai ir jāmēģina īstermiņā veikt tās reformas, kuras iepriekšējās valdības nav spējušas veikt ilgtermiņā un „treknajos gados”. Viņš gan sabiedrībai deva arī cerību stariņu, apgalvodams, ka „gluži bezcerīga” situācija attiecībā uz strukturālajām reformām nav.