Valdībai strādājot pie šī gada budžeta grozījumiem un ievērojami samazinot izdevumus, ir daudz spriests par vajadzīgajām reformām Latvijas izglītības sistēmā un skolu skaitu, kas būtu slēdzamas. 8.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics atklāja ministrijas pozīciju un aprēķinus par to, cik daudz kādas skolas varētu tikt slēgtas.
M.Gruškevics norādīja, ka šobrīd finansējums ir vērsts tikai uz iestādes finansējumu, tāpēc, ja jāpanāk efektīva saimniekošana un kādam būs „jāgriež”, tas būs jādara pa iestāžu skaitu. Viņš sacīja, ka nepieciešamo pedagoģisko kolektīvu pilnībā ļauj apmaksāt 102 skolēni skolā, taču Latvijā ir novadi, kuros ir gan skolas ar 50 bērniem, gan skolas ar 250 līdz 300 bērniem, kas nozīmē, ka lielā skola dotētu mazo skolu. M.Gruškevics skaidroja, ka situācijā, ja budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 20%, nebūtu jāslēdz neviena vispārizglītojošā skola, taču pie 40% samazinājuma „nopietnas problēmas” varētu būt ap 100 skolām.
Savukārt no 79 arodskolām varētu palikt 53, pārējās pārveidojot par filiālēm vai reorganizējot. M.Gruškevics arī pieļāva, ka attiecīgās pašvaldības varētu lemt par profesionālās izglītības iestādes pārņemšanu, ja valsts atdotu to ar visu īpašumu, pedagogu algu fondu un uzturēšanas naudu un turpmāk finansētu mērķdotācijas veidā par noteiktu apmācāmo skaita sagatavošanu.