Pirmais uzdevums Saeimai, vismaz formāli, nav izpildīts – šobrīd grozījumi Satversmē, kas dotu tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu, trešajā lasījumā nav pieņemti. Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, kurš KNL gan izteicās par šī darba nesvarīgumu, tomēr solīja to izdarīt, un politiķi turpina solīt arī tagad.
Valda Dombrovska valdībā ir dažas „jaunās sejas”, bet ir plaši interpretējams, vai pietiekami, vai tie ir profesionāļi, un, galvenais, vai valdībai ir pilnvērtīgs reorganizācijas plāns. Daži jauntapušie ministri, kas jau piedalījušies KNL debatēs, striktus paziņojumus savienojuši ar izvairīgumu.
Prezidents Saeimai prasīja arī izveidot ekonomikas attīstības plāna un aizņemto līdzekļu izmantošanas plāna uzraudzības padomi. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kurš gan asi kritizēja, ka prezidentam nav tiesību noteikt datumus, KNL tūlīt pēc V.Zatlera ultimāta paziņoja, ka šāda uzraudzības padome tiks veidota uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas bāzes, kas arī ir izdarīts. Komisijas darbs un pat iesaistīto kritiskie komentāri liek šaubīties, vai ar to pietiek, lai nodrošinātu „pilnīgu caurspīdīgumu” un radītu pārliecību, ka nauda neaiziet „to ceļu, kādu aizgāja G24 kredīti” – arī to G.Daudze solīja panākt.
Par to, kāda ir politiķu attieksme un griba attiecībā uz neizdarīto vai nepilnvērtīgi izdarīto, arī gadījumā, ja Saeima netiek atlaista, viena no spilgtām liecībām ir Seimas deputāta Jura Dobeļa izteikumi KNL, ka politiķi ir gatavi vienoties „par kaut kādu kompromisu”, nevis „viens pret viens” paņemt uzstādījumus un ka grasās „kaut ko nevajadzīgu” no Zatlera prasībām neizdarīt. Simptomātiski bija arī G.Daudzes brīdinājumi par to, ka Saeimas atlaišanas gadījumā valstī nebūs iespējams pieņemt nepopulārus lēmumus un zels populisms.
Visbeidzot, no saviem vārdiem ir atkāpušies partijas „Jaunais laiks” politiķi, kas iepriekš KNL uzstāja uz nacionālās vienotības valdību, bezpartejisku premjeru un ārkārtas vēlēšanām. Premjera amatu iegūstot, domas mainījās, neatkarīgi no sabiedrības domām par ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību. Tikmēr vēl arvien neatbildēts jautājums ir, vai jaunā koalīcija vecajā Saeimā un tās apstiprinātā jaunā valdība ir ceļā uz lēmumiem, kas ļaus pārvarēt krīzi un novērst nestabilitāti.