25.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” pirmoreiz kopš Valsts kontroles publiskotā revīzijas ziņojuma par Dienvidu tilta būvniecību publiski runāja būvnieku kompānijas „Dienvidu tilts” padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš vienlaikus ir arī valdes priekšsēdētājs „Skonto būvē” – vienā no uzņēmumiem šajā būvnieku apvienībā. G.Rāvis uzsvēra, ka būvnieki atšķirībā no valsts spēja prognozēt inflāciju un sagatavoja atbilstošu līgumu par tilta būvniecību, ko pēc tam skrupulozi visus gadus izpildīja un tāpēc nesaskata nekādu savu vainu Valsts kontroles pārmetumos.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba novērtēja, ka būvnieki ir „vinnētāji”, ja viņiem izdodas saņemt samaksu par rēķiniem, kuros inflācija tiek novērtēta dubultā, taču viņi nestrādā ar pārāk godīgām metodēm. G.Rāvis tam asi iebilda un sacīja, ka rēķini piestādīti, pamatojoties uz līgumu, un tilts būtu dārgāks nekā pašlaik, ja būtu desmitreiz maksāts par vienu un to pašu. Viņš arī pauda uzskatu, ka „pilnīgi aplamas” ir spekulācijas un tautas tracināšana ar „zelta” tiltu.
Raimonds Krūmiņš, kas bijis Rīgas domes Finanšu departamenta direktors, pauda viedokli, ka pilnīga aplamība Dienvidu tilta būvniecībā bija konsorcija izveidošana, apvienojot visus Latvijas spējīgos uzņēmumus vienā, un konkursa noteikumi tika uzrakstīti tā, lai neviens no ārzemēm nevarētu reāli piedalīties. Kā vienu no galvenajiem „bīdītājiem” viņš nosauca arī G.Rāvi. Viņš pārmetumus noraidīja un apgalvoja, ka Rīgas pilsēta bija tik augsti uzlikusi latiņu, ka apvienoties vajadzēja. G.Rāvis arī pauda viedokli, ka Latvijā beidzot ir jāizbeidz tas, ka mēs gribam atdot pasūtījumus „kādiem svešajiem”.
Viņš arī atzina, ka mācības negūst tikai tas, kas neko nedara, bet tiltā redzamie izliekumi ir tāpēc, ka risinājums izmantots pirmoreiz pasaulē un konstruktoriem varbūt ir radusies „kaut kāda neliela kļūda”. Taču G.Rāvis uzsvēra, ka tā ir normas robežās un „par to mums ir tāds tilts, kāds nav nevienam”.