13.03.2009.
Lāsma Rozenfelde
Ieņēmumi zem 2007.gada līmeņa, izdevumi – virs
Memorandā noteikts, ka valsts administratīvais aparāts ir jāsamazina „indikatīvi” līdz 2006.gada līmenim. Valsts konsolidētā budžeta izdevumus gan 2006.gada līmenī atgriezt nav plānots – ja šī gada budžeta izdevumus samazinās par plānotajiem 259 miljoniem latu, tie būs 4,85 miljardus latu lieli un par 42% lielāki nekā 2006.gadā, kad valsts budžeta izdevumi bija 3,41 miljardus latu lieli. Pat ja budžeta izdevumus samazinās par 700 miljoniem, arī tad šīgada izdevumi 2007.gada izdevumus pārsniegtu par 133 miljoniem latu. Tikmēr ieņēmumi šībrīža budžeta versijā ir jau faktiski vienādi ar 2007.gada līmeni – 4,41 miljardi latu, taču, mainoties IKP krituma prognozēm, neizbēgami sagaidāmi krietni mazāki ieņēmumi.
Atbildot uz jautājumu par izdevumu līmeni, V.Dombrovskis KNL diskusijā uzskaitīja budžeta pozīcijas, kuras tagad „objektīvi ir lielākas” – iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, ES fondu līdzfinansējums, valsts parāda apkalpošanas izdevumi un algas. Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā gan no 2007.gada līdz šim brīdim ir pieaugušas tikai par 35,7 miljoniem latu, bet izdevumi valsts parāda vadībai – par 89 miljoniem latu. Izdevumi ES fondu finansējumam varētu būt auguši būtiskāk, jo 2007.gadā vēl reāli nebija sākts jaunais ES fondu apguves periods, taču precīzu pieauguma apjomu pašlaik nevar konstatēt, turklāt ne tikai šāgada neskaidro summu dēļ. Uz KNL jautājumu Finanšu ministrijā (FM) atbildēja, ka FM nespēj bez laikietilpīgiem aprēķiniem pateikt, cik lieli līdzekļi ES fondiem bija iekļauti 2007.gada budžetā. Līdz ar to ir pamats atkal un atkal atgriezties pie valsts aparāta „uzblīšanas” un atalgojuma.
Sabiedriskā sektora algu pieaugums divos gados – par 61%
Valdība ir paredzējusi budžeta grozījumos samazināt sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojumu vidēji par 20%. Ar atrunām, ka tas nav mehāniski, jo veselības aprūpē strādājošajiem samazinājums ir tikai 10% apmērā, turklāt par konkrētām algām būs jālemj ministriem, kuriem memorandā ir dots uzdevums atcelt 360 latu slieksni algu samazināšanai, bet „proporcionāli vairāk” samazināt lielās algas. Tomēr nav definēts, piemēram, cik lielas algas par kādu darbu ir uzskatāmas par „lielām”. Līdz ar to samazinājumu rezultāts un tā efektivitāte vēl arvien paliek neskaidra. Valdības deklarācijā ir ierakstīts arī solījums izstrādāt un ieviest „jaunu vienotu darba samaksas sistēmu valsts pārvaldē”, taču nav skaidrs, vai budžeta izdevumu samazinājumi ir uzskatāmi par pamatu šai sistēmai vai gluži pretēji.
Publiskajā telpā skanošais sašutums par sabiedriskā sektora darbinieku algu samazināšanu gan nav viennozīmīgi vērtējams – protams, šie samazinājumi pasliktinās strādājošo labklājību, taču situācija daudziem nekļūs sliktāka par to, kāda bija pirms pāris gadiem. Valsts pamatbudžetā šobrīd atlīdzībai paredzēti 664,8 miljoni latu, bet 2006.gada pamatbudžetā izdevumi atalgojumiem bija tikai 423,3 miljoni latu, tātad izdevumi pieauguši par 57%. Ja izdevumi atlīdzībai, kā iecerējusi valdība, grozījumos tiks samazināti par 20%, tie tik un tā būs par ceturto daļu lielāki nekā 2006.gadā, un, ņemot vērā inflācijas apjomu, nevarētu teikt, ka kritiens sagaidāms zem 2006.gada līmeņa. Protams, būtiskākais ir jautājums par to, kādi ir samazinājumi konkrētās nozarēs un konkrētos atalgojuma līmeņos.
Izdevumu pieaugums atlīdzībai ir bijis saistīts ne tikai ar algu pieaugumu, bet arī ar darbinieku skaita pieaugumu. Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa ir pieaugusi no 350 latiem 2006.gadā līdz 564 latiem 2008.gadā, tātad par 61%. Finanšu ministrijas jaunākajā ziņojumā par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī un veiktajiem optimizācijas pasākumiem valsts sektorā ir informācija par mēneša vidējo atalgojumu valsts budžeta iestādēs 2007. un 2008.gadā. „Lēkāšana” pa mēnešiem ir visai liela – acīmredzot saistīta ar prēmiju izmaksām. Piemēram, ja vidējais atalgojums 2007.gada novembrī un decembrī bija attiecīgi 712 un 683 lati, tad 2008.gada janvārī tikai 577 lati. Taču pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar 2007.gada janvāri, vidējais atalgojums bija palielinājies par 44%. Ja pieņem, ka atalgojums ar jau veiktajiem budžeta grozījumiem tika samazināts par 15% un tagad tiks samazināts vēl par 20%, tas vienalga būs lielāks nekā 2007.gada sākumā.
Vai izglītībā un veselībā nav jāmeklē iekšējās rezerves?
Īpaša uzmanība, spriežot par algu samazināšanu, veltīta izglītības un veselības aprūpes nozarē strādājošajiem. Skolotāju vidējā darba samaksa par likmi šobrīd ir 344 lati, un, samazinot samaksu par 20%, tā būs mazliet mazāka nekā 2007.gadā jeb par 18% lielāka nekā 2006.gadā. Gan neņemot vērā inflācijas ietekmi uz pirktspēju. Faktiski, kā zināms, skolotāji saņem lielāku atalgojumu, jo, kā informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), skolotājs Latvijā vidēji strādā 1,2 likmes, tāpat arī saņem piemaksas par konsultācijām un stundu gatavošanu. Aptuveni var pieņemt, ka šobrīd vidējais skolotāja atalgojums ir 500 lati mēnesī.
Problēma slēpjas tajā, ka ar katru gadu skolēnu skaits samazinās straujāk nekā skolotāju skaits. Izglītojamo skaits vispārizglītojošajās dienas skolās ir samazinājies no 348 tūkstošiem skolēnu 99.gadā līdz 236 tūkstošiem šobrīd. Kopš 2006./2007.mācību gada skolēnu skaits ir sarucis par 11%, tikmēr skolotāju skaits ir samazinājies tikai par pāris procentiem. Tādējādi arvien atklāts ir jautājums par skolotāju un skolēnu skaita proporciju – agrākā līmeņa saglabāšanas gadījumā skolotāju atalgojums būtu lielāks to pašu budžeta resursu ietvaros.
Par reformām gan izglītības, gan veselības aprūpes nozarē starptautiskās institūcijas, kas tagad ir Latvijas kreditori, norādīja jau 2007.gadā, bet attiecīgas rīcības nebija. Tagad atalgojuma samazinājums nevis par piekto, bet desmito daļu mediķiem ļauj saglabāt atalgojumu būtiski virs 2007.gada līmeņa. Tiesa gan, absolūtajos skaitļos atalgojuma līmenis vēl arvien ir kritiski zems, salīdzinot ar citām nozarēm, taču jāņem arī vērā, ka atalgojumu slimnīcās nenosaka valdība vai ministrija, bet ārstniecības iestādes. Politiķi gan ir apgalvojuši, ka mediķu atalgojums līdz šim nav samazināts, faktiski tas ir noticis, jo slimnīcām ir nācies samazināt savus izdevumus. Tai pat laikā atklāts ir arī jautājums par to, ciktāl citi izdevumi veselības aprūpē, gan ārstniecības iestādēs, gan administratīvajā aparātā, ir pārāk lieli, un to dēļ cieš mediķu atalgojums.
Dažas ministrijas – vienlīdzīgākas par citām?
Analizējot darbinieku skaita izmaiņas valsts pārvaldes iestādēs, jāsecina, ka dažās no tām līdz 2006.gada līmenim vēl ir krietnas rezerves, kas rada šaubas par izdevumu samazināšanas taisnīgumu valsts pārvaldē.
Piemēram, Labklājības ministrija pagājušajā gadā un šogad ir nolēmusi samazināt darbinieku skaitu par 24, un atlikušie 153 darbinieki ir tikai par vienu vairāk nekā 2006.gadā. Finanšu ministrijā darbinieku skaits pēc jau ieplānotajiem samazinājumiem arī būs līdzīgs kā 2006.gadā, savukārt Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā tas būs mazāks nekā 2006.gadā. Tikmēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija no 167 darbiniekiem pagājušogad un šogad pagaidām paredz atlaist tikai 16, tādējādi strādājošo skaits paliek par 50% lielāks nekā 2006.gadā. Arī Veselības un Izglītības ministrijās, kuru ministri aktīvi cīnās pret budžetu samazināšanu, centrālie aparāti kopš 2006.gada ir krietni palielinājušies. VM pēc šī gada darbinieku atlaišanām plānots paturēt 156 strādājošos – par 37% vairāk nekā 2006.gadā, bet IZM paliks 236 strādājošie jeb par 24% vairāk. Protams, daļēji šos skaitļus liek koriģēt atsevišķu funkciju maiņas, tomēr tendences ir salīdzināmas.
Kā liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija, visās valsts tiešās pārvaldes iestādēs kopā šogad paliks apmēram 58,6 tūkstoši strādājošo. 2005.gada 4.ceturksnī šis skaitlis bija 52,6 tūkstoši cilvēku, tādējādi burtiska atgriešanās pie 2006.gada līmeņa nozīmētu vēl apmēram 6000 cilvēku atlaišanu. Šāds samazinājums valsts pārvaldei būtu vēl sāpīgāks nekā līdz šim veiktais, jo tagad nāktos ne tikai atbrīvoties no tukšajām štata vietām, bet arī atlaist reāli strādājošus cilvēkus – līdz šim ieplānotajā samazinājumā tikai 56% no likvidējamajiem amatiem ir nodarbināti darbinieki.
Taču jaunais premjers skaidri pagaidām nav sniedzis atbildes, vai šāds turpmākais samazinājums tiks veikts un kurās nozarēs „indikatīvais” samazinājums līdz 2006.gadam ir vairāk vai mazāk pamatots. Uzsvērdams vārdu „indikatīvi”, Valdis Dombrovskis arī KNL debatēs vien atkārtoja, ka valdībai jāsabalansē darbinieku atlaišanas ar algu samazinājumu, taču neko sīkāk par to valdība savos plānos nav definējusi. Neatliekamo pasākumu memorandā atkārtots vien vispārīgais princips – gadījumā, ja līdzekļu taupīšanas nolūkos tiek pieņemti lēmumi par štatu samazināšanu, proporcionāli straujāk jāsamazina administratīvais aparāts, mazāk pamatdarba darītāju skaits.
Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
Memorands par neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanā
