11.martā, dienu pirms Saeimā paredzētā balsojuma par Valda Dombrovska sastādīto
valdību, publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki vērtēja jaunās valdības izstrādāto deklarāciju un tās trūkumus. Pats premjera amata kandidāts no partijas „Jaunais laiks” (JL) atzina, ka deklarācijā ir politika, par kuru ir vienošanās nākamās koalīcijas ietvaros un JL daudzas lietas tajā būtu gribējis ierakstīt tiešāk un radikālāk.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kritizēja jaunās valdības darbu pie budžeta grozījumiem un pauda viedokli, ka ar sagatavotajiem grozījumiem politiķi māna paši sevi un sabiedrību. V.Dombrovskis, pamatojot konkrēto izdevumu samazināšanas apjomu, atzina, ka jau pie esošajiem samazinājumiem atsevišķi ministri „vienkārši birst nost”.
Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis pauda uzskatu, ka izstrādātajā valdības deklarācijā fundamentāli trūkst definējuma par to, kādu valsti šī valdība grib redzēt, tai skaitā skaidrību par to, kad valsts ies ārā no ekonomikas, kur ir diezgan spēcīgi iegājusi iekšā. Tāpat viņš uzskatīja, ka deklarācijā vajadzētu būt paredzētai proaktīvākai sociālo procesu ietekmēšanai. Biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Rasma Pīpiķe uzsvēra, ka nevalstisko organizāciju darbs ar šo valdību nesākas no nulles un ir bijuši iepriekšējās valdībās apstiprināti mehānismi sadarbībai, taču nereti joprojām ir pseidodemokrātija. Savukārt Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Eva Ikstena kritizēja deklarāciju par prioritāšu trūkumu un raksturoja to kā ļoti skaistu iepirkumu sarakstu. Viņa uzsvēra, ka deklarācijā nav ņemta vērā jauniešu dimensija, un politiķi viņu kā jaunieti neiedvesmo. Premjera kandidāts V.Dombrovskis sabiedrībai sniedza atbildes par mērķi un skaidroja, kā centīsies mazināt pseidodemokrātiju, taču attiecībā uz iedvesmu atzina, ka tas ir netveramāks jēdziens.