Koalīcija ugunsgrēka dzēšanai, sprādzienam vai ilgtspējai?

Jaunizveidotās koalīcijas vienošanās Saeimā, Valda Dombrovska vadītās valdības deklarācija, valsts budžeta grozījumi, kā arī politiskās, ekonomiskās, sociālās un citas perspektīvas Latvijai – tāds ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu tematikas spektrs pirms gaidāmās valdības apstiprināšanas Saeimā. Tikai trešdienas rītā, pēc gandrīz divu nedēļu diskusijām, noslēdzas valdības deklarācijas tapšana un valdību atbalstošā partiju koalīcija vienojās par valsts budžeta grozījumiem. Visbiežāk sastopamie vārdi bija „samazināšana” un tā sinonīmi. Lēmumi par naudu, kuras, kas būtiski, valsts kasē nebūt vēl nav, tapa negribīgi, un drīzāk šo vienošanos varētu nosaukt par bezizejas piespiestu, nevis par mērķtiecīgu politisko gribu. Ja nebūtu starptautiskā aizdevuma nosacījumu, nekas līdzīgs, droši vien, nenotiktu. Un budžeta politikas variācijas vēl arvien ir atklāts jautājums saistībā ar versijām par lielāku budžeta deficītu, kā arī proporcijām izdevumiem dažādām nozarēm.

Tai pat laikā būtisks aspekts valdības plānu apspriešanai ir tas, ka starptautisko aizdevumu nosacījums jau nav samazināšana, nogriešana vai tamlīdzīgi, bet gan reformas – gan valsts pārvaldē, gan nozarēs. Un tas ir daudz plašāks jautājums kontekstā ar valdības deklarācijā ierakstīto un arī neierakstīto – ciktāl ir paredzētas pārmaiņas, kas ļauj Latvijā ne tikai novērst līdzšinējo kļūdu sekas, bet arī aizvietot līdzšinējo ar ko jaunu. Gan īstermiņa, gan ilgtermiņā.

Nodokļu maksātāju intereses samaksāto nodokļu izmantošanā vairāk kā jebkad ir sasaistītas ar nodokļu maksātāju spēju un motivāciju nodokļus vispār vēl turpināt pienācīgā apjomā maksāt. Tam, šķiet, ir gan gaužām racionāli, gan arī dažādi citi motīvi, kas, protams, nesaraujami saistās ar valdības un arī parlamenta politiku. Uz jautājumiem par balansu starp dažādo nozaru interesēm, starp nepieciešamību palielināt gan sociālo nodrošinājumu, gan investīcijas tautsaimniecības vispirms izdzīvošanai, pēc tam attīstībai, nez vai atbildes ir atrodamas tikai skaitļu valodā, tā ir arī idejiska un ideoloģiska kategorija. Par veciem un jauniem laikiem principā. Dombrovska valdība it kā plāno dzēst šībrīža ugunsgrēku valsts naudas makā, taču jautājumi ir arī par to, ciktāl šī maka pildītāji un tukšotāji, esošie un potenciālie, būs šī un jaunu ugunsgrēku dzēsēji, nevis radītāji, un ko darīt, lai pēdējo būtu iespējami mazāk.

Līdz ar to politiskā kontekstā jautājums par Dombrovska valdību vēl arvien ir jautājums par to, vai jaunizveidotajā koalīcijā negruzd iedīgļi ne tikai ugunsgrēka turpinājumam, bet arī sprādzienam. Šobrīd valdības plāni lielākoties neatklāj būtiskas, kardinālas valsts politikas vadlīniju maiņas, tie neietver oriģinālus nestandarta risinājumus. Varbūt tas ir labi, bet varbūt tā ir kļūda? Šie plāni arī atstāj atklātus vairākus stratēģiskus jautājumus attiecībā uz valsts ilgtermiņa mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem, kontekstā ar tiem valsts tā sauktās ilgtspējīgas attīstības plāniem, kas jau ir izstrādāti. Ja jau drīz, vai ar statistikas skaitļu, vai nevaldības sektora iebilžu palīdzību, kļūs redzams, ka ar līdz šim politiķu ar gariem zobiem nolemto un saplānoto nav pietiekami, jaunu un atšķirīgu lēmumu pieņemšanai koalīcijas partneru pretrunas var kļūt nepārvaramas. Atšķirībā no, piemēram, rīt paredzamās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka apstiprināšanas neskatoties uz „Jaunā laika” iebildēm.
Iespējami gan, kā vienmēr, ir divi varianti – politikas kvalitātes uzlabošanās šīs valdības, koalīcijas un parlamenta ietvaros, vai atšķirīgu, tostarp ārkārtas pārmaiņu ceļā. Atskaites punkts, kurp iet, rodas jau tagad.

Raidījumā piedalīsies: Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis, „Jaunā laika” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševics, „Pilsoniskās savienības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile, „Tēvzemei un brīvībai” / LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, „Latvijas Pilsoniskās alianses” direktore Rasma Pīpiķe, Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Eva Ikstena.