Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.03.2024.
 
Kamēr politiķu un uzņēmēju saietos daudzina valsts pārvaldes efektivizēšanu un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pārstrukturēšanu, realitātē fondu apguvē turpinās jau pirms vairākiem gadiem aizsāktās tradīcijas – strīdīga resursu tērēšana projektu vērtēšanā. Valsts iestādes daudzos gadījumos projektu vērtēšanu neveic pašas, bet ES fondu līdzekļus tērē, uz atšķirīgiem nosacījumiem iepērkot ekspertu pakalpojumus. „Kas notiek Latvijā?” veica izpēti, lai salīdzinātu, kas notiek dažādos resoros. Pirmajā rakstu sērijas materiālā – par to, kā Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (ĪUMEPLS) par 65 tūkstošiem latu iegādājies ekspertu pakalpojumus ierobežotas atlases projektu iesniegumu vērtēšanai. Lai gan arī daļa piesaistīto ekspertu atzīst, ka specifiskas zināšanas tam nav vajadzīgas.
elzza    11:16  |  02.03.2009.

Ko var prasīt no ekspertiem, kas ir tikai pieaicinātie darītāji, ja pastāvīgie ierēdņu krēslu deldētāji tiek gādīgi saudzēti ar MK instrukciju "Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība". Ierēdņu darbu pārbauda reizi gadā, vadītājus- reizi 2 gados. "6. Komisijas vadītājs nosaka novērtēšanas intervijas laiku un vietu un nodrošina ierēdnim iespēju tai sagatavoties." Ierēdnis aizpilda standarta veidlapu. "10. Komisija, pamatojoties uz novērtēšanas veidlapās norādīto un ievērojot attiecīgajam ierēdņa amatam nepieciešamo prasmju īpatsvaru, novērtēšanas protokolā (2.pielikums) sniedz ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtējumu,nosaka uzdevumus nākamajam gadam, mācību vajadzības un karjeras attīstību." Visaugstākais līmenis A- darba izpilde visās jomās pārsniedz prasības attiecīgajā nozarē. Zemākais E – darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi. Ja dabū E, vēl 6 mēn. var "gulēt" mierīgi, jo tad ir vēl viena pārbaude. Ja tad ir D vai E, tad ierēdni var atlaist, bet tikai tad, ja nevar viņam piemeklēt citu amatu. Ja ir šādi noteikumi, tad kāda velna pēc kādam censties pildīt kādus tur valsts mērķus, lai "visiem būtu labāk," ja pašiem tāpat jau ir super laba dzīve. Projektiņš pēc projektiņa, pienākumiņi paša sarakstīti, lai nebūtu jāpiepūlas, naudiņa no valsts kasītes nāk, ja kas grūtāks- pieaicina ekspertus, kādu semināriņu nolasa, kādu prezentāciju novada, veikli atskaitās un nekādu problēmu... 

uldis    14:17  |  03.03.2009.

Ideja par to, ka projeketu vārtēšanai ir vajadzīgi eksperti ir pareiza. ĪUMEPLS to nav - to pierāda paša ĪUMEPLS sagatavotie MK noteikumi - projektu vērtēšanas kritēriji, kuri neļauj vērtēt projektu pēc būtības. Un kuri ir tādi, lai neizkristu neviens projekts. Interesanta jau bija pati kritēriju apstiprināšanas kārtība.... un kāpēc gan pakalpojums, kurš izmanto ĪUMEPLS esošo sistēmu saņem vairāk punktu kā pakalpojums, kas izmanto citu sistēmu? Un kur ir vērtējums tiem pakalpojumiem, kas sakrīt ar ES ieteiktajiem un uzdotajiem? Un kur ir noraidošs vērtējums tiem pakalpojumiem, kuri dublē kāda cita jau izstrādāto un ieviesto? Eksperti var būt cik gudri grib - bet viņiem jau nav kur sprukt. Un kāpēc tika prasīti 3 dažādu sfēru eksperti, ja visi viņi vērtē vienu un to pašu? Un vai var iepazīties ar jau novērtētajiem projketiem? Ko tad reāli katrs iedzīvotājs iegūs ar piemēram 3,5 miljonu sistēmu?????? 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
ES struktūrfondi  

     Kas notiek ar ES fondu 2007.-2013.gadam apguvi?

         Dalibnieki         


Autors: