„Kas notiek Latvijā?” (KNL) politiķu juristu un korupcijas sfēras lietpratēju debates notika oktobrī, tūlīt pēc tam, kad valdībā apstiprināja KNAB priekšnieka amata kandidātu atlases kārtību.
Ģenerālprokurors toreiz atzina, ka viņa viedoklim uz lēmumiem par šo jautājumu ir maza ietekme, un vairāki klātesošie izteicās, ka tiesībsargu lomai būtu jābūt lielākai, bet komplicētais politizētais process mazinās kandidātu vēlmi pieteikties. Savukārt iekšlietu ministrs apgalvoja, ka par kandidātu nekļūs „cilvēks, kuru neviens nezin” un „mēs taču netaisāmies apiet ģenerālprokuratūru”. Attiecībā uz nu jau leģendāro par oligarhiem saukto personu ietekmi uz bijušā KNAB priekšnieka iecelšanu atlika vien konstatēt, ka aizkulišu tikšanās novērst nevar, līdz ar to arī pret labāko kandidātu saglabāsies šaubas, un atklāts arī paliek retoriskais jautājums, ciktāl var uzticēties politiķu vārdiem par vēlmi atrast labāko kandidātu.
Tagad var konstatēt, ka, lai gan iekšlietu ministrs toreiz runāja par iekšlietu vai tieslietu sistēmā strādājošajiem kā potenciāliem kandidātiem, tomēr galarezultātā priekšroka ir kandidātam, kurš nu jau vairākus gadus šajā sistēmā nestrādā. Jāatgādina arī, ka ģenerālprokurors tad, kad kandidātus pirmoreiz izskatīja valdībā, visatzinīgāk izteicās par KNAB priekšnieka vietnieci. Tomēr šo viedokli valdība nerespektēja un tā arī nav izskanējuši konkrēti argumenti, kāpēc tika lemts tieši tā – likuma un atlases kritēriju, nevis politiskās pārliecības aspektā. Politiķi šobrīd piemin pozitīvas atsauksmes no drošības iestādēm, tomēr arī par to argumentiem pilnvērtīgu ziņu nav.
Attiecībā uz atpazīstamību, nenoliedzami, valdības apstiprinātais kandidāts ir pazīstams juristu aprindās un iekšlietu nozarē, tomēr atklāts paliek jautājums, vai ar to ir pietiekami, lai atbilstu reputācijas kritērijam. Tiesa gan, jāatceras, ka savulaik plašāk pazīstami nebija arī šī amata kandidāti Juta Strīķe un Aleksejs Loskutovs, kurš, līdzīgi kā Normunds Vilnītis, bija pasniedzējs augstskolā. Savukārt, agrāko KNAB vadītāju amata kandidātu biogrāfijās nebija darbība politikā, atšķirībā no līdzšinējā sociāldemokrāta Vilnīša, kurš darbojies valdē partijā, kas, citastarp, ir pie varas korupcijas kontekstā daudz pieminētajā Rīgas pašvaldībā.
Nu jau visdrīzākajā laikā tautas priekšstāvji varēs demonstrēt, vai šie fakti ir vai nav argumenti Saeimas balsojumā par vai pret KNAB priekšnieka amata kandidātu.
Video:
KNAB vadītāja izvēle - profesionāļu vai politiķu lēmums? 22.10.2008
Vai jaunajam vadītājam būs "jāparunā" ar Šķēli un Lembergu? 22.10.2008