Bankas tocna nav jaglabj, jo lai tas glabj mates baknas kas pielava bezatbildigu kreditu dalisanu skaidri redzot ka daudzi tos var nespet atdot. Vispirms kreditnemejus vajadzetu izsijat tajos, kas spes atdot kreditus un tajos kas to nespes ne pec gada ne pec desmit, ar jebkadu valsts atbalstu. Tiem kas nespes atdot laikus domat iedalit letakus majoklus. Ar jebkadam kreditu "atlaidem" nevajadzetu aizrauties, jo tad var pamatoti sakt celt pretenzijas ari dzivoklu irnieki, kas teiks palidzeit ari man es iri nevaru samaksat un komunalos maksajumus, jo esmu bez darba.... nerurunajot jau pa pensironariem, kas var teikt a mums vispar slikti ienakumi glabiet ari mus.... 

Situācijā, kad pasaulē ne tikai ir pamatīgi sarucis pieprasījums, visi ir pārāk piesardzīgi un vairāku svarīgu valstu ekonomikās ir devalvēta nauda, nekāda kreditēšana neko neglābs. ---------------------------------------------------------------------------------- Ja mēs paņemam šo kredītu, mums ir svarīgi, lai ne tikai tiek pilnībā saglabāti visi esošie apgrozījumi, bet gan lai pamatīgi tiktu palielināta ražošana eksportam un iekšējam patēriņam, jo iekšējais patēriņš samzinātu importa nepieciešamību, kas arī ir vienk milzīga problēma visus šos gadus, un kas ir mūsu "nabadzības stūrakmens"... ------------------------------------------------------------------------------------ Lai to mainītu, bez trīs būtisku lietu maiņas vienk nekas nav iespējams. Un vēl pirms tam ir jāatsakās no virzības uz eiro kā pašmērķi, kas ir izdevīgs tikai pērc/pārdod biznesam, pie kam tikai ārvalstu ražojumu izplatītājiem. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ Un tās trīs lietas ir: ----------------------------------------------------------------------------- 1.Lata politikas maiņa. Ne devalvācija, ne pilnīga atbrīvošana. Latvijas apstākļiem Latvijas risinājumu. Un tāds ir iespējams. Konceptuālo skatījumu esmu pat nosūtījis Saeimai pārdomu veicināšanai. ----------------------------------------------------------------------------------------------------- 2.Ir jānosaka ar likumu, ka min ienākumi nedrīkst būt 1,5 uztikas minimumi visiem. Turklāt no budžeta, piemēram, pensijām, drīkstētu maksāt tikai tik, cik naudas ienāk, bet ne mazāk par 1,5 iztikas minimumiem. Tas nozīmē, ka tiem, kam ir lielākas pensijas, tās būs iespējams saņemt tikai tad, ja valsts būs spējusi nodrošināt normālu apgrozījumu un nodokļu ieņēmumus. Vai tad ģimenē nedara tāpat? Kad ir grūti laiki, tad visiem, neatkarīgi no nopelniem, tiek tikai minimums. Bet, kad viss atkal nonkārtojas, tad visi saņem pēc nopelniem. Un min algai uz rokas būtu jābūt 2 iztikas minimumiem. Tas nozīmē, ka no tā arī netiktu iekasēti nodokļi. Un tas ir ļoti nozīmīgi tieši iekšējā patēriņa vairošanai un uzņēmējdarbības STTRAUJAI attīstībai. ----------------------------------------------------------------------------------------------------- 3.Neiekasētais no samazinātajiem nodokļiem maziem ienākumiem lai tiek finansēts ar progresīvo nodokli. Piemēram. līdz 2 iztikas minimumiem + soc nodoklis 9%, kas būtu min alga, lai ienāk nodoklis vispār tiek atzīts par noziedzīgu. Tālāk, no šīs summas līdz kādiem 5 iztikas minimumiem lai ir 25%, tālāk lai ir 45%. ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Tieši tāpat arī lai ir progresīvie nodokļi uz īpašumiem, kur arī ir neapliekamais minimums ikvienam. ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- Šāds īpašumu nodoklis veicinās nodokļu nomaksu. Turklāt, ikvienam, kurš gribēs pirkt kādu īpašumu, būs jāparāda, ka viņš ir saņēmis reālus ienākumus un samaksājis nodokļus. Ja pirkumi neatbildīs viņa pirkumu vērienam, viņš uzreiz var tikt spiests samaksāt trūkstošo daļu. --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Turklāt, kredītus cilvēks varētu gūt uz īpaši izdevīgiem nosacījumiem no valsts, ja viņš uzrāda ienākumus, par kuriem maksāti nodokļi. ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Un, lai tas viss darbotos, un lai nesāktos vietējo bēgšana, ir jāmaina jau pieminētā lata politka, kas kopā ar pārējām šeit minētajām prasībām radīs ļoti veselīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ Un naudas bēgšana nekad nenotiks no turienes, kur ir veselīga vide attīstībai, kur ir nosacīta drošība par nākotni, tātad arī miers. Kas ir bēdzēji, lai bēg. Tas viss vairāk ir muldēšana. --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Turklāt, ekonomikā ir divas nepieļaujamas galējības - pilnīga izlīdzināšanās ienākumos, kādas nebija pat PSRS, pilnīgi noteikti, un galējas noslāņošanās, kāda ir šodien Latvijā. --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Noslāņošanās noteiktās robežās ir nepieciešama. Tas ne tikai veidos plašu vidusslāni, tātad, lielu daudzumu nelielu uzņēmēju, nevis saujiņu miljonāru, kā ir tagad, bet arī likvidēs valsts nozagšanu, būs ļoti veselīgi pilsoniskas sabiedrības tapšanai. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------ Un valsts kļūs neatkarīga arī no ārvalstu "palīdzību" ietekmes. ----------------------------------------------------- Vai tas nav pietiekoši, lai ieviestu manis izteiktās prasības? ----------------------------------------------------------------------- Smieklīgi, ka uz esošo nod politiku esot ieteikusi Pasaules Banka. Tas veicināšot vidusslāņa rasšanos. manuprāt, pat muļķim ir skaidrs, ka esošā sistēma ir radījusi tik izteiktu noslāņošanos un visu uzņēmumu pāriešanu ārvalstu rokās vai to likvidāciju, ka par tā izdevīgumu valstij vairs nevar būt ne runas. ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- Un Parex parādi, kur 77% esot ārvalstīm, no kuriem 55% esot Skandināviem vai pat tikai zviedriem, mums nav jāapmaksā. Tieši tāpat kā pārējo skandināvu banku aprobežotā un alkatīgā rīcība vienk grūžot pa labi un pa kreisi naudu. Ja viņi bija tik stulbi un alkatīgi (ne uz vietas esošie, nedz tajā pusē dīķim), ka neredzēja, kur virzās Latijas ekonomika, tad viņiem no tā arī ir jācieš un jāsamaksā sava zaudējumu daļa. ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- Viņiem ar valdību kopā vēl būs jāatbild par to, ka Latvijā, atšķirībā no tā valstīm, uz kurām mēs itkā tiecamies, pēc maksātnespējas iestāšanās cilvēkam ir jāpaliek bez mājokļa un vēl arī ar parādu bankai. Pašu kredītdevēju valstī tā nav. ------------------------- Kāpēc tā? 

Es gribētu vienreiz dzirdēt atbildi par lata piesaistes politikas vajadzīgumu, un vai tas ir izdevīgs kādam vairāk nekā tikai tiem, kuri šeit pārdod Malaizijā un Ķīnā ražotas preces. =======================================
Un kā viņi redz to, ka lata piesaiste ir tirgu kropļojoša, tieši vietējo konkurētspēju, un vai viņi tiešām ir tik stulbi, ka zin tikai divas iespējas naudas politikai - piesaiste un pilnīga atbrīvošana, kas nozīmētu nebeidzamu hiperinflāciju. Vai tur vispār kādam ir izpratne tajos gaiteņos, kāda ir naudas politikas nozīme un iespējamie citi ceļi? 

Es izsviedīšu laukā pa logu televizoru, ja Jānis neuzstādīs šādus divus jautājumus. 1. Banku pašu atbildība savās problēmās. Bankas ir bizness. Ja savulaik izsniedza kredītus štruntīgiem dzīvokļiem un mājām, pat nemaz necenšoties kaut kā parūpēties, lai attīstītāji un pircēji censtos prasīt aizņēmumu tikai labiem un Rietumu mentalitātes prasībām atbilstošiem projektiem - tad lai taču šīs stulbās bankas iet pa pieskari! Lai bankrotē un lai tie zviedru pensionāri iet Stokholmas ielās un bļauj! Kāpēc man kā nabadzīgā slāņa pārstāvim Latvijā no savas mazās aldziņas jāmaksā nodoklis, ko padumjais Godmanis izķēza savās pretīgi stulbajās sarunās (afērā?) ar diviem šulleriem, bet tagad vēl plāno atbarot arī zviedru pensionāru? Nu lai bankrotē tās neveiklās bankas, lai nāk vietā citas un gudrākas! Nekādu valsts atbalstu neveiksmīgajam komercbanku biznesam! Es vēlreiz atkārtoju: pie Latvijas banku (izņemot Pareksu) problēmām nav vainīga pasaules krīze, bet gan stulbums un alkatība. Ar Pareksu ir drusku citādi, un man šķiet, ka te darbs ir SAB. Es pat ierosinātu ataicināt Kažociņu un nopratināt: kā tad tur ir ar Krievijas rezidentiem un viņu lomu Latvijas finanšu sistēmas graušanā līdz pat defoltam? Protams, jānopratina arī Godmanis par šo pašu. 2. 180 000 mājsaimniecību, kuras paņēmušas kredītus un liela daļa vairs nevar vai nevarēs atdot. Es redzu tikai vienu variantu: valsts nacionalizē šo problēmu un ar likumu nosaka samazinātu atdošanas koeficientu, saskaņā ar reāliajiem zemākajiem mājsaimniecības ienākumiem salīdzinājumā ar aizņēmuma ņemšanas dienu. Jā, attiecībā pret bankām tas ir forsmažors. Viņas bankrotēs varbūt, tās bankas. Bet tas ir labāk tomēr, nekā ja bankrotē Latvijas valsts vai izmirst ceturtdaļa iedzīvotāju - 600 000 cilvēku. 3. Jā, un jādomā par jaunu attīstību, un te nav jāizgudro velosipēds. Infrastruktūra!!! Ceļi, komunikācijas un sakārtota vide īpašuma iegādei un uzņēmējdarbības uzsākšanai! Un ja tas tiek darīts, tad jau droši var ņemt kredītus šīm lietām ar lielu pārliecību, ka izdosies. Bet tādus kā Šlesers... nu paši saprotiet, kur... Bet no valsts naudas barot tagad problēmās nonākušās bankas un baņķierus - NEKAD, NEKAD, NEKAD! 

Māra Zandera teiktais, ko būtu vērts apspriest: LPP/LC frakcija parlamentā iesniegusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru mērķis ir palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Tie ir būtiski mērenāki nekā LPP/LC līdera Šlesera nesen paustie aicinājumi parunāt ar bankām no “spēka pozīcijām”. Laikam jau Šlesera cilvēki ir sapratuši, ka nekas netraucē gūt popularitātes punktus, tricinot gaisu ar skaļiem paziņojumiem, bet reāli rīkoties daudz pieticīgāk. To, ka LPP/LC patiesībā negrasās konfliktēt ar bankām apliecina arī tas, ka priekšlikumos nav reāli izpildāma – atšķirībā no Šlesera paziņojumiem – tomēr bankām stipri nepatīkama jautājumos. Proti, pašā baņķieru vidē neslēpj, ka starptautiskajai praksei īsti neatbilst Latvijā ierastā situācija, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var pat atdot bankai savu īpašumu, tomēr tas viņa saistības pret banku “nekancelē”. Ja jau kāds tik ļoti grib aizstāvēt kredītu ņēmēju intereses, varēja sākt ar šo jautājumu… 

Noteikti interesētu lata devalvācijas jautājums. Un nevis tik vienkāršā (prastā!) uzstādījumā, kad valstsvīri (sievas)vienā balsī bļauj: "Nē, tas nebūs un to mēs neapspriežam!" Tas ir stulbi! Mani interesē devalvācijas paņēmiena kā krīzes laikā viena no rīcības SCENĀRIJIEM izvērtēšana: iespējamie plusi (ieguvumi) un iespējamie mīnusi (riski un zaudējumi), ja par to būtu vispār jādomā. Argumentēti un no ekonomikas likumsakarību viedokļa, NEVIS tikai no politiski šaurajiem un tuvredzīgajiem rāmjiem. Varam taču pa-izglītoties (patestēt arī amatpersonu izpratnes laktiņu) šajā ziņā. Lai arī Kalvītis uzdāvināja Valsts prezidentam Zatleram globusu, uz kura bija tikai Latvija (Latvijas GLOBUSU?!), TIK ŠAURPIERĪGI mēs nedrīkstam izprast un domāt par mūsu valsts vietu pasaulē. Latvija pasaulē ir kā uz "Mēness trešais krāteris pa kreisi", tāpēc mums pašiem visvairāk ir jāsaprot un jāanalizē, kādi mehānismi ir un kā tos lieto un lietot, lai mūsu vietā lemt un darīt nāk citi un par visiem jautājumiem. Negribētos pašreizējo šeftmaņu un dulburu dēļ atkal pazaudēt neatkarīgu valsti un neatkarības ideju. 

Visi kredīta ņēmēji nav liekami vienā katlā, tādēļ arī pieeja nedrīkst būt viena. Pirmkārt, ir cilvēku grupa, kas ir iegādājusies nekustamo īpašumu nepieciešamības spiesta, jo dzīvokļu rindā jāstāv ir gadiem. Tagad var būt situācija, ka viņi ir palikuši bez darba un ir radušās grūtības ar kredīta atdošanu. Otrajā grupā ietilps cilvēki, kas ir bezjēgā sapirkušies nekustamo īpašumu ar nolūku "uzvarīties", bet nepaspēja tos pārdot. Šajā gadījumā jāsaka - paši vainīgi, jo normāls cilvēks jau iepriekš saprata, ka NĪ cenas ir mākslīgi uzpūstas un burbulim reiz bija jāplīst. Attiecībā uz šo kontingentu jābūt citai pieejai, - domājams, šie īpašumi jāatsavina bankai par labu! 

Es arī gribētu, lai pavaicā, kas notiks pēc 3 gadiem, un uz ko ir balstītas viņu pozitīvās prognozes? vai uz to pašu - mēs ceram, ka pasaulē viss nokārtosies...? ==============================================================================================================================================================================================Un kā ir ar lata devalvāciju 3 gadu griezumā. Vai kāds no viņiem var apgalvot, ka viņi noturēs latu, un vai nesāksies devalvācija šajos 3 gados? =================================================================================================================================================================================================Un vēl. Vai 3 gadu laikā Latviju negaida pilnīgs sabrukums, ņemot vērā parādu lielumu, IKP tendences, pasaules ekon krituma tendences utt. 

Gribētos dzirdēt par banku līdzatbildību šajā krīzes situācijā... Savā laikā kredītiestādes deva kredītus pa labi un pa kreisi - lai tik kāds ņem, viss viens, kādas garantijas var nodrošināt kredītņēmējs. Atceros, kādu laiku atpakaļ nevajadzēja pat VID izziņas par ienākumiem. Tāpat jāatzīmē, kuru banku vispār interesēja, vai klientam ir kādas citas kredītsaistības. Tagad banku pārstāvji cēli ziņo, ka klienti melojuši, tādēļ paaugstinās likmes un kādus tur vēl pretpasākumus izveiks. Liekas jocīgi, ka vainīgi izrādās tikai klienti. Pavisam nesen, sākoties "krīzei", visiem labi zināma banka mēģināja visādi pierunāt, lai paņemu kredītkarti, neraugoties uz faktu, ka nesen sāktas darba gaitas un atsakos nest kādu dokumentu par algas apmēriem. Laikam jau no kļūdām mūsu valstī neviens nemācās. Runājot par teoriju - mācāmies no savām kļūdām, vai tad Banku Baltiju neviens no varas vīriem un finansistiem neatcerās? Jebšu liekas, ka mēs dzīvojam absolūti citā LV, pie stūres ir absolūti citi cilvēki un šo n-gadu laikā cilvēkus Latvijas nomainīja tauta, piemēram, no Marsa? Vai tiešām nebija iespējams izvilkt esenci no pagātnes kļūdām? 

Neviens un nekas nav jāglābj. Muļķi ņēma, muļķi (bet varbūt nemaz ne muļķi!) deva. Loģiski, ka abiem jāizstrebj savārītais. Valstij, t.i., mums pārējiem, šajā strēbšanā nav jāpiedalās. Kāda valstij daļa, ka kādam sagribējās dārgas, spožas mantiņas? 

Dārgo Jāni Dombur! Tiešām nezinu, kuri čiekuri ir uzaicināti šovakar raidījumā, BET, lūdzu pajautā, vislabāk jau Rimšēvicam, var arī visiem pārējiem: Kāpēc Latvijā šobrīd netiek devalvēts Lats??? ... ignorējot daudzu ārvalstu ekspertu ieteikumus, ignorējot šobrīd sastingušo iekšējo ekonomisko situāciju, ignorējot to ka jau ~10 valstis ir devalvējušas valūtu, kas vēl vairāk padara nekonkurētspējīgu eksportu utt.utjpr., ignorējot to, ka katrs tukšais periods šodien ir dubults tukšums nākotnē. Un izejot no šiem visiem negatīvajiem apstākļiem, kapēc tas lats ir jātur tik cieši!!! Un piespied viņiem pateikt kaut ko vairāk par indi ekonomikai. Paldies jau iepriekš. 

Cilvēki, ņemot kredītus, nevarēja paredzēt uz priekšu, ka pasauli piemeklēs krīze, ka nekustamajam īpašumam kritīsies cenas. Lai dabūtu kredītu, tika likti ķīlā īpašumi, kuriem tagad praktiski nav nekādas vērtības un arī tuvākajā nākotnē tos nevarēs realizēt. Bankām vajadzēja būt kompetentātākām šajos ekonomiskajos procesos, kas bija sagaidāmi nākotnē. Cilvēki uzticas bankām. Bankas piedāvā naudu, cilvēki ņem, lai dzīvoti labāk. Tanī brīdī viņiem ir darbs, viņi rēķina, domā, kā varēs atdot parādu pēc pašreizējās situācijas. Un pienāk Krīze. Cilvēki atlaiž, nav naudas, bankas spiež nost cilvēkus. Kas vainīgs? Cilvēks, kas ņēma kredītu? Banka, kas deva? Vai tomēr vainīga valstu politiskā stratēģija. Pie varas esošajiem cilvēkiem būtu jākontrolē šis process. Mēs maksājam nodokļus, lai valsts vadošie prāti regulētu valsts darbību. Valstij būtu jāregulē un jāseko līdzi naudas plūsmai dažādos sektoros, tā lai nekur nerastos pārāk liels iztrūkums vai pārsātinājums. Acīmredzot tika pieļauta kļūda. Ne bankām, ne tiem, kas ņēma kredītus, bet gan valsts pārvaldei būtu jārisina šī situācija. Jādomā, kur ņemt līdzekļus, lai segtu šīs starpības, kad ir kritušās cenas nekustamajiem īpašiem. Kāpēc man būtu jābēg prom no Latvijas? Un kas te paliks? Tie kas lepni bļauj, ka viņiem nav kredītu? Tie te arī varēs sēdēt bez nekā. Vēl paliks tie, kas vairs nekur nevar aizbraukt un tie, kam jau te visa ir gana. Bet tas godīgais vidusslānis var iet kur acis rāda. 

Valsts atbildība arī, protams, šajā problemātikā ir. Pirmkārt jau tāpēc, ka savlaicīgi neparūpējās ar likumdošanu un nodokļiem, lai jaunbūvētie mājokļi būtu kvalitatīvi un vērtīgi. Taču te nevienu īsti pieķert nevar. Skaidrs, ka LC toreiz ar īpašumu atdošanu mantiniekiem pieļāva lielu kļūdu. Arī visa turpmākā likumdošana daudzreiz bijusi kļūdaina. Bet ko tagad šeit vairs var darīt? Tieši tāpat arī baņķieri. Visi viņi saņēma milzu atalgojumu un vaicāti par iemesliem, teica - bet mums taču ir milzu atbildība! Nu jā... Tagad mēs redzam ražu. Pareizāk teikt, neražu. Nu tad cienītie - atbildiet un tinieties prom ka tiekat! Neprasiet tautai maksāt par jūsu feileriem! Rimšēvič, Tverijoni, Krūmane, Godmani... 

Gribētu vienreiz dzirdēt, lai kāds no pie varas esošajiem nosauktu mūsu valsts stratēģisko mērķi ekonomikā. Bez skaistiem saukļiem tipa- 1.uz zināšanām balstītu inovatīvu uzņēmumu veidošana un attīstība (nav iespējams pie patreizējā zinātnes un izglītības sistēmas stāvokļa) atmetam, 2.tranzītvalsts, koridoris starp ES un austrumu tirgiem (nav iespējams pie patreizējās nodokļu likumdošanas, degvielas cenām un mūsu ceļu stāvokļa) atmetam, 3. Produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību (nav iespējams pie patreizējās lata attiecības pret citām valūtām, relatīvi augstajām energoresursu izmaksām un protams jaunu, inženiertehniski izglītotu, inovatīvidejspējīgu speciālistu deficīta) atmetam... Un tā varētu turpināt arī par citiem politekomiskajiem saukļiem. Bet, ja mums tas viss ir jāatmet, tad ko mēs REĀLI varam izvirzīt par savu mērķi un kādu ceļu mums iet??? Jo aizņemties jau var tikai tad ja ir skaidrs kā atdos! 

1. Gribētu ierosināt pavisam konkrētu pasākumu- ļaut nomaksāt ikmēneša kredīmaksājumu līdz tekošā mēneša beigām. Patreiz katram maksājumam ir noteikta diena, 15, 20.....datums, ja nauda netiek samaksāta, ieslēdzas soda % skaitītājs. 2. Visur runā tikai par hipotekārajiem kredītiem, bet kā ir ar līzingu? Viens otrs mašīnas līzings ir lielāks par nelielu hipokredītu. 3. Patreiz ir tā, ka ķīlu nevar atdot, lai pilnīgi dzēstu kredītsaistības, bet kā tad ar pirmo iemaksu? Atdodot bankai ķīlu, es to zaudēju kopā ar nekustamo īpašumu/mantu. 

jautajumi, ko Domburs neuzdos: 1. Kāda ir kopējā visādu ārzmeju palīdzību summa samērā ar atdodamo parādu? 2. Kur un kā šīs ""palīdzības"" ir kavējušas un novērsušas vietējas kompetences attīstību? Piemēram biznesa izglītibas jomā? 3. Kāpec netiek apzināti visi krizes dalībnikei - banku agresija sev piemērotu pusizglītotu pakalpiņu armijas izveidošana un izvietošana valstij būtiskos ekonomikas, izglītības un mediju sektoros? 4. Kāpēc tauta nenobalsoja par vienas partijas skaidri pausto prekreditēšanās programmu? 

Attiecībā uz banku izsniegtajiem kredītiem - FKTK būtu jāizskata banku izsniegto kredītu pamatojums (biznesa plāni,privātpersonu iesniegumi par ienākumiem), jo patreiz bankas spēlē tādu dīvainu spēli - cilvēkiem lūk pašiem bija jāizvērtē savas kredītspējas. Ziniet, es pat kaimiņ Jankam neaizdotu piecīti, zinot, ka viņš man viņu nevarēs atdot, pat ja viņš savas bikses man ieķīlātu...Cita lieta, ja tās Jankas bikses es ļoti kārotu un pat zinot, ka viņš man nevarēs piecīti laikā atdot, naudu tomēr aizdotu... 

Banku sektoru būtu jāglābj tām valstīm, no kurienes nāk "mātes" banka. Galu galā peļņa nonāk tajās valstīs, no kurienes nāk akcionāri. SVF aizdevums stutēs lielo Eiropas valstu ekonomiku, jo tām nevajadzēs stutēt brūkošās filiāles. Galu galā gribētos dzirdēt uz kādiem noteikumiem nauda tiks iepludināta un kas to atdos. Ja sabiedrībai būs jāatdod bankās iepludinātā nauda, tad labāk badoties, nekā stutēt baņķieru alkatības rezultātu dalot kredītus. Mums ir jau divas valsts bankas, kuras tad varētu izmantot kreditēšanai'. Beidzot vajadzētu parādīt īsteni nacionālu un patriotisku stāju un nestaigāt apkārt kā apčurājušies kalpi, kurus stingri norājis bargais kungs. 

Atslēgas vārdam raidījumā ir jābūt "Parex". Cik ls valsts zaudētu, miljonāru saraksta pirmajās divās vietās esošo privātpersonu īpašumu glābjot vai neglābjot ? 

Jāpiezīmē, ka pamatproblēma ir turpināt tautai stāstīt, cik tā laba , lieliska, apspiesta un VISU pati dara pareizi. Kāa arī fascinē gandrīz pilnīgs skaitļu un samērības trūkums sabiedriskajas diskusijās . Piemērs - atņemot 2000 nelietīgajiem vietējiem tautass asinsūcejiem 2000 latu algu gadā dabū tikai 0,9 % no tās summmas (5.2 miljardi) ko Latvija aizņemas, bet labie zviedri turpina slaukt valsti un smīnēt par vietējo plūkšanos. / Piemēriņš banku politikai tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/top10/article.php?id=332393 ... Savukārt Žozefīnei, sauksim viņu tā, slimības paasinājums bijis tik spējš, ka viņa jau nedēļu ārstējas psihiatrijas slimnīcas akūtajā nodaļā. Viņa pēc mēneša paliek bez konduktores darba. Taču uz pleciem milzu kredītu slogs. Tā saucamajā treknajā laikā sieviete ņēmusi kredītu pēc kredīta, kur tikai tie doti, bet naudu jau deva visur. Tā kopā aizņēmusies daudzus tūkstošus. Kredīti doti, lai gan sieviete ir garīgās veselības invalīde, lai gan viņas alga nesniedzās pat ne līdz 200 latu robežai. Tagad viņai jāatdod septiņu tūkstošu latu kredīts. Man patika, kā bijusī bankas vadītāja Blūma stāstīja par banku krīzi un kāpēc tā tomēr, par spīti daudzajiem profesionālajiem Latviju mīlošajiem speciālistiem notika gan un skolnieku autoritašu skolu tusā klausījās atplestām mutēm. / Tā apmēram sanāk pēc parāda summas - 1 Žozefīne aiznemas - 2 citi viņas vietā atdod. Plus vēl - Žozefīne, protams, nav pirkusii ne mikroshēmu ražojamo iekārtu, ne programmnodrošinājumu darbgaldiem, bet gan iepirkusi kādu štāti vai virtuve uztaisījusi labu remontiņu, kas Latvijas valstij ražos nodokļus gadu gadiem :) Pareizinam šito ar tik, lai iegūtu apmēram 2/3 parāda summmas un viss kļūst skaidrs. Ieberzās jau , protams arī vidēji gudri un strādīgi cilvēki arī.