Paplašināšana, apvienošana, integrācija – kam taisnība?
„Kas notiek Latvijā?” debatēs 28.janvārī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards skaidroja, ka ministrija piedāvā “jaunus risinājumus” – apvienot tās funkcijas, ko veic ĀM ekonomiskie diplomāti un LIAA ekonomiskie pārstāvji, lai novērstu problēmas, ko rada divu no 12 LIAA pārstāvniecību slēgšana un štatu samazināšana. Kā KNL jau rakstīja, pēc raidījuma EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors Gatis Ābele skaidroja, ka EM situācijas uzlabošanai iecerējusi apvienot LIAA pārstāvniecību un ĀM ekonomisko diplomātu tīklus, un pat noteikusi tam termiņu – šī gada jūniju. Tiesa gan, nācās konstatēt, ka ministriju komunikācija par kopdarbību šajā jomā notikusi jau kopš aizpagājušā gada, taču bez rezultātiem.
EM pārstāvis izteicās, ka ĀM iebilstot pret šīs idejas tālāku virzību. ĀM versija ir citāda. „Tāda priekšlikuma nav bijis,” apgalvo ĀM Ekonomiskās politikas un sadarbības direkcijas vadītāja Maija Manika. No EM esot bijuši priekšlikumi par funkciju auditu, LIAA pārstāvniecību tīkla un vēstniecību paplašināšanu, taču ne par LIAA un ekonomisko diplomātu tīkla apvienošanu. „Par apvienošanu esam sākuši runāt tikai taupības režīma „iedvesmoti”,” saka M.Manika.
G.Ābele gan norāda uz „Pasākumu plānu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību”, ko EM izstrādāja 2007.gada beigās. Tajā iekļautais pirmais pasākums definēts šādi: „Izvērtēt iespēju un izstrādāt priekšlikumus Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību un LR ekonomisko diplomātu tīkla integrācijai un efektivitātes uzlabošanai”. G.Ābele uzskata, ka ĀM atbilde KNL raksturojama kā formāla, jo dokumentā tiešām nav rakstīts vārds „apvienošana”, bet „integrācija nozīmē to pašu”.
Apvienot nevarot atbalstu valsts un uzņēmumu līmenī
M.Manika nevarēja pateikt, kāda būs ĀM atbilde uz EM tagadējo priekšlikumu, jo vispirms esot jāredz, kā viņi to ir iztēlojušies. „Mēs izvērtēsim. Es nevaru iedomāties, kā viņi to mums varētu stādīt priekšā. Tas nav tik vienkārši,” viņa apgalvo. Būtiskākais iemesls, kāpēc apvienošanu nevarētu atbalstīt, esot tas, ka no 35 Latvijas vēstniecībām, kurās tiek pildītas arī ekonomiskās funkcijas, tikai divās – Krievijā un Ķīnā – ekonomiskais diplomāts strādā ekskluzīvi ar ekonomiskajiem jautājumiem. Pārējās 33 vēstniecībās ekonomiskie diplomāti līdztekus veic arī citas funkcijas, kas bieži vien ir to pamatpienākumi. 16 vēstniecībās diplomāts bez ekonomiskajiem jautājumiem risina arī politiskos un Eiropas Savienības jautājumus, 10 vēstniecībās – Eiropas Savienības jautājumus, bet septiņās vēstniecībās šis diplomāts vienlaikus ir arī konsulārā amatpersona.
ĀM amatpersona arī uzskata, ka nepastāv funkciju dublēšanās LIAA pārstāvniecību un ĀM ekonomisko diplomātu tīklā, jo ekonomiskais diplomāts Latvijas ekonomiskās intereses ārvalstīs pārstāv un lobē valsts līmenī, bet LIAA pārstāvis sniedz atbalstu uzņēmumu līmenī. M.Manika gan pati atzīst, ka valstīs, kur LIAA pārstāvniecības nav atvērtas, ekonomiskie diplomāti papildus veic arī LIAA pārstāvja funkcijas, taču ir pret šo pārstāvju apvienošanu, norādot, ka šobrīd tieši krīzes iespaidā daudzviet valsts līmenī ļoti pieaug protekcionisma barjeras. „Tas jau Krievijā ir parādījies, ASV un citur. Visi šie tirgi mēģina nelaist iekšā importu,” viņa stāsta. Tas ĀM liek secināt, ka šobrīd pieaug nepieciešamība aizstāvēt Latvijas eksportētāju intereses valsts līmenī. EM savukārt šībrīža ekonomiskās krīzes laikā ir izdarījusi tieši pretēju secinājumu – šobrīd eksportētājiem mazāk ir vajadzīgs politiskais lobijs, bet palīdzība praktiskās biznesa lietās.
Tā nu divas ministrijas, it kā katra savā „stikla kalnā” Rīgas centrā, turpina runāt viena par un pret otru, atsaucot atmiņā pēdējā laikā vairākkārt citēto teicienu par zirnekļu cīņām burkā. Tikmēr turpina samazināties gan eksports, kas rada arī tos nodokļus, no kuriem tiek uzturētas šīs valsts iestādes un to ierēdņi, gan arī LIAA pārstāvniecību un to darbinieku skaits, kas varētu palīdzēt Latvijas eksportētājiem.
„Pasākumu plāns par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību”