28.janvāra publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki sprieda par kritērijiem, pēc kādiem valstij būtu jāizvēlas atbalstāmie uzņēmumi, sniedzot līdzekļus uzņēmējdarbības stimulēšanai. Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs pauda uzskatu, ka šobrīd ir svarīgi nodrošināt naudas pieejamību visiem uzņēmumiem neatkarīgi no lieluma. „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks apgalvoja, ka lielāks banku piesardzīgums naudas izsniegšanā šajā situācijā ir loģisks un valdībai būtu jāsniedz papildu garantijas, lai banku risks nebūtu tik liels. Taču M.Kazāks uzsvēra, ka valsts nedrīkst dot garantijas 100% apmērā un būtu ļoti nepieciešams definēt atsevišķas nozares, kurām sniegt palīdzību, jo visiem naudas nepietiks.
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards („Tēvzemei un brīvībai”/LNNK) apgalvoja, ka viņam ir prioritāri atbalstāmo nozaru saraksts, un kā kritērijus šo nozaru noteikšanai minēja, ka tās ir sasniegušas panākumus, konkurētspējīgas, tradicionālas un tādas, „kurām neapšaubāmi būs potenciāls”. Viņš minēja kokapstrādi, mašīnbūvi un farmāciju, taču neprecizēja, vai šīs trīs veido visu sarakstu vai arī ir tikai piemēri. Atbalstu prioritāro nozaru noteikšanai pauda arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš norādīja uz pirtsslotu eksporta potenciālajiem rezultātiem, taču Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, līdzīgi V.Gavrilovam, pauda viedokli, ka neatkarīgi no nozares šobrīd ir jāatbalsta pilnīgi visi uzņēmumi, kas spējīgi eksportēt.
K.Gerhards atklāja, ka valdības piedāvātajiem diviem pamata kritērijiem – apstrādājošajai rūpniecībai un eksportam – uzņēmēji ir iebilduši, tāpēc diskusija par nozaru atbalstu turpināsies.