Masu saziņas līdzekļos un sabiedrībā ilgstoši tiek pausta kritika par politisko reklāmu dominējošo lomu priekšvēlēšanu kampaņās, kas pastiprina naudas lomu politikas veidošanas procesā Latvijā. Šogad paredzamas kārtējās un iespējamas arī ārkārtas vēlēšanas. Tāpēc sabiedrībā pazīstami politikas procesu vērotāji 22.janvārī ir nosūtījuši Valsts prezidentam vēstuli ar aicinājumu „saskaņā ar Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām prasīt augšminēto likumu otrreizēju caurlūkošanu Saeimā vai arī izmantot Valsts prezidenta likuma ierosināšanas tiesības, lai jau vistuvākajā laikā ierobežotu reklāmu un to finansētāju ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem Latvijā”.
Plašāks aicinājuma pamatojums izklāstīts pievienotajā vēstulē. Tā kā Satversmē noteiktais likumu izsludināšanas termiņš un, līdz ar to, šīs vēstules sagatavošanas laiks bija ierobežots, netika veikta plašāka parakstu vākšana, atbalstot šo aicinājumu. Taču vēstules autori aicina sabiedrību izteikt Valsts prezidentam arī savu viedokli par šo tēmu. Tie, kuri atbalsta šīs vēstules tekstu, var to izmantot un nosūtīt Valsts prezidentam ar saviem parakstiem.
* * *
Rīgā, 2009.gada 22.janvārī.
Viņa Ekselencei Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Šī gada 15.janvārī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” un grozījumus likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”. Aicinām Jūs, izmantojot Valsts prezidenta rīcībā esošos konstitucionālos mehānismus, pilnveidot šos likumus un ierobežot reklāmu un to finansētāju ietekmi gan uz vēlēšanu rezultātiem Latvijā, gan uz politikas veidošanas procesu Latvijā.
Sabiedrības neuzticēšanās likumdošanas un izpildvarai ir sasniegusi katastrofālu līmeni. Šī gada 20.janvārī publiskotie Eirobarometra dati liecina, ka četras piektdaļas Latvijas sabiedrības neuzticas nacionālajam parlamentam, bet trīs ceturtdaļas – valdībai. Tie ir visaugstākie neuzticēšanās rādītāji Eiropas Savienībā un tie nopietni apdraud demokrātiska politiskā režīma pastāvēšanu valstī.
Šāda uzticības krīze nav saistāma vien ar pēdējā laika ekonomiskajām problēmām Latvijā un pasaulē. Plaisa starp sabiedrību un politisko eliti ir pastāvējusi gadiem ilgi, un to citstarp ir veicinājusi sabiedrības gaidu un interešu akcentēšana priekšvēlēšanu kampaņās, bet to ignorēšana pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Savukārt priekšvēlēšanu kampaņu panākumus veicinājusi augstā Latvijas sabiedrības atvērtība aģitācijas kampaņu iedarbībai un līdzvērtīgu resursu nepietiekamība objektīvai informācijai, analīzei un diskusijām masu saziņas līdzekļos.
Partiju uzsvars uz priekšvēlēšanu kampaņām kā galveno līdzekli cīņā par vēlētāju simpātijām ir noteicis nesamērīgu kampaņu izdevumu pieaugumu, viena vēlēšanu cikla laikā kopš 1995.gada līdz 2004. gadam priekšvēlēšanu kampaņām iztērēto līdzekļu apjoms dubultojās. Finanšu resursi ir kļuvuši par izšķirošu faktoru partiju savstarpējā konkurencē, un to iegūšana ir veicinājusi morāli vai pat juridiski nepieņemamu publisko resursu izmantošanu partiju vajadzībām, kā arī partiju atkarības pieaugumu no lielākajiem ziedotājiem.
Uzskatot šādu situāciju par nepieņemamu un demokrātijai kaitīgu, mēs aicinām Jūs rūpīgi izvērtēt 2009.gada 15.janvārī pieņemtos aģitācijas likumu grozījumus. Kā Austrumeiropas, tā attīstīto valstu pieredze liecina, ka viens no efektīvākajiem veidiem naudas ietekmes mazināšanai uz politiku ir apmaksātas politiskās reklāmas ierobežošana vai pilnīga izskaušana. Tāpēc īpaša uzmanība būtu pievēršama tikai divu dienu ilgajam aģitācijas aizliegumam pirms vēlēšanām. Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību uz ļoti šauri definēto ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīto personu jeb trešo personu jēdzienu, kas ļauj netraucēti iepludināt apjomīgas naudas summas partiju priekšvēlēšanu aģitācijā.
Jūs esat vairākkārt norādījis uz dziļo plaisu, kas izveidojusies starp dažāda ranga amatpersonām, no vienas puses, un sabiedrību, no otras puses. Savā 14.janvāra paziņojumā mediju pārstāvjiem Jūs uzsvērāt nepieciešamību nostiprināt saikni starp sabiedrību un politiķiem, kā arī pilnveidot vēlēšanu kārtību. Medijos daudzkārt izskanējuši viedokļi, ko apstiprina arī sabiedriskās domas aptaujas, ka lielākā vēlētāju daļa neatbalsta plašas politiskās reklāmas iespējas, un tieši šī iemesla dēļ neuzskata priekšvēlēšanu politisko cīņu Latvijā par godīgu. Saeimas pieņemtie grozījumi priekšvēlēšanu aģitācijas likumos risina vairākus līdzšinējos trūkumus, kas atklājās 9.Saeimas vēlēšanās, tomēr šajos grozījumos pietrūkst dažu, taču fundamentālu normu, kas būtu vērā ņemams ieguldījums sabiedrības uzticēšanās krīzes mazināšanā.
Tāpēc aicinām Jūs, saskaņā ar Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām, prasīt augšminēto likumu otrreizēju caurlūkošanu Saeimā, vai arī izmantot Valsts prezidenta likuma ierosināšanas tiesības, lai jau vistuvākajā laikā ierobežotu reklāmu un to finansētāju ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem Latvijā.
Jānis Ikstens, politologs
Jānis Domburs, žurnālists
Juris Rozenvalds, politologs
Ivars Ijabs, politologs
Valts Kalniņš, politologs
Iveta Kažoka, politoloģe