KNL 2007.gada diskusija visnotaļ plaši demonstrēja par un pret argumentus par koncertzāles nepieciešamību kultūras dzīves kontekstā, vienlaikus atklājot arī bažas par projekta nepietiekamo dārdzību. Šībrīža kritika, kas saistās arī ar koncertzāles nepieciešamību pēc būtības, liek atcerēties daudzkārt, arī citu kultūras jautājumu kontekstā piesaukto teicienu par to, kā no vannītes līdz ar netīro ūdeni var izliet arī bērnu. Koncertzāles nepieciešamībai par labu bija un ir daudzi argumenti. Tai pat laikā projektēšanas izmaksas ir temats, kas līdzšinējo publisko argumentu kontekstā gan uztur vecos, gan rada vēl jaunus jautājumus.
2005.gadā Kultūras ministrijas sagatavotajā koncertzāles projekta īstenošanas koncepcijā fiksēts, ka no nedaudz vairāk nekā 30 miljonu latu koptāmes objekta projektēšanai un tās vadībai nepieciešami 3,4 miljoni latu, ietverot šajā summā arī izdevumus tolaik notikušajam metu konkursam.
Tajā pašā gadā kultūras ministres Helēnas Demakovas akceptētajā JTB darbības stratēģijā teikts, ka 6,6 miljoni latu plānoti projekta vadībai, projektēšanas sagatavošanai, skiču un tehniskajam projektam, kā arī būvlaukuma sagatavošanai un nulles cikla būvniecības uzsākšanai.
Taču šobrīd noslēgtais līgums skiču projektam un tehniskajiem projektiem A-B dambja rekonstrukcijai un koncertzāles ēkai atvēl jau vairāk, 6 768 897,8 latus. Ņemot vērā jau līdz šim notikušos izdevumus izpētes darbiem, projektēšanas summa ir vismaz divreiz lielāka nekā pirms nepilniem četriem gadiem plānots.
Tai pat laikā sākotnējās koncertzāles izmaksas 30 miljonu latu apmērā turpmākajos gados publiskajos paziņojumos palielinājušās mazāk par trešdaļu, līdz 38 miljoniem, un šī summa atrodama arī šobrīd JTB mājas lapā. Pieskaitot klāt dambja rekonstrukciju un transporta infrastruktūru, kopējā projekta izmaksu summa sasniedz 63,3 miljonus latu. Šie skaitļi tika minēti arī 2007.gada KNL diskusijā, kurā piedalījās gan JTB vadītājs Zigurds Magone, gan Andis Sīlis.
Jāatzīmē, ka detālplānojumu par teritorijas infrastruktūru jau šobrīd izstrādā cits arhitektu birojs „Ģelzis-Šmits-Arhetips”. Bet šobrīd jākonstatē, ka, pretēji daudz deklarētajai atklātībai, koncertzāles projektēšanas izmaksu izmaiņas kopš 2005.gada līdz pat līguma noslēgšanai 2008.gada 30.decembrī nekad nav publiski izklāstītas un argumentētas. Šāgada valdības sēdes darba kārtībā bija iekļauts punkts par koncertzāles projektu un tā turpmāko realizāciju, taču pēc skandāla izvēršanās tas tā arī palika neizskatīts.
Līgumā minēts, ka skiču projekts tiek izstrādāts 50 nedēļu laikā, tehniskais projekts dambja rekonstrukcijai 71 nedēļas laikā, bet koncertzāles tehniskais projekts 63 nedēļu laikā. Ņemot vērā nu jau publiski zināmās summas, matemātiski sadalot jāsecina, ka dambja rekonstrukcijas projekta izmaksas būs vairāk nekā pusotrs tūkstotis latu dienā, savukārt koncertzāles ēkas gan skiču projekts, gan tehniskais projekta izstrādes likmes pārsniedz desmit tūkstošus latu dienā divu gadu garumā. Neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tā kā tieši koncertzāles ēkas projektēšanai paredzēti vairāk nekā 6 miljoni latu, neskaitot PVN, jāsecina, ka projektēšanas izmaksas šai būvei pārsniedz vismaz 15% no kopējās būvdarbu summas.
Lai cik dažādas nebūtu versijas par projektēšanas izdevumu īpatsvaru dažādu objektu celtniecībā, lai cik straujš nebūtu cenu pieaugums pēdējos gados, kas, tiesa gan, šobrīd strauji pārtop par samazinājumu, lai cik dārgi nebūtu aizrobežu konsultanti un lai cik komplicēts nebūtu koncertzāles projekts, šāds projektēšanas darbu apjoms, izcenojums un izmaksu īpatsvars tomēr rada jautājumus par šī līguma pamatojumu pat koncertzāles idejas dedzīgiem aizstāvjiem. Tā kā līgums par koncertzāles skiču un tehnisko projektu tika noslēgts sarunu procedūras rezultātā bez konkursa, tad līdztekus versijām par šī darījuma atlikšanu, gan JTB, gan projekta autoram pienāktos sniegt sabiedrībai daudz plašāku pamatojumu par šī projekta izmaksu pamatojumu, ko savukārt, pienāktos novērtēt gan kontrolējošajām iestādēm, gan arhitektu cunftei.