26.novembra debatēs „Kas notiek Latvijā?” pretējas opozīcijas un pozīcijas partiju nostājas tika paustas ne tikai attiecībā uz nepieciešamo kvorumu tautas tiesībām atlaist Saeimu, bet arī uz iespējamu prezidenta pilnvaru paplašināšanu Saeimas atlaišanas jautājumā – jāatgādina, ka šobrīd, ierosinot Saeimas atlaišanu, prezidents riskē pats ar savu krēslu. Pozīcijas pārstāvji kopumā gribēja prezidentam paredzēt ierobežotākas pilnvaras nekā opozīcijas pārstāvji. Tā deputāts no apvienības „Tēvzemei un brīvībai” / LNNK Dzintars Rasnačs kā situāciju, kad prezidentam būtu jāatlaiž Saeima, minēja nespēju izveidot valdību un skaidroja, ka par mehānismu vēl ir jādomā, savukārt Tautas partijas deputātei un Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei bija skaidri tieši trīs nosacījumi, pie kuriem prezidentam šādas tiesības būtu jādod. Savukārt „Jaunā laika” Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa nepiekrita, ka vajadzētu noteikt konkrētus formālus priekšnoteikumus, un „Pilsoniskās savienības” deputāte Ilma Čepāne piekrita nosacījumiem, pie kuriem prezidentam Saeima būtu jāatlaiž obligāti, bet ne izsmeļošam nosacījumu sarakstam. „Saskaņas centra” deputāts Valērijs Agešins pauda atbalstu prezidenta tiesībām atlaist Saeimu bez referenduma ar nosacījumu, ja tas ir tautas vēlēts prezidents. Konstitucionālo tiesību komisijas locekļa un Rīgas Juridiskās augstskolas lektora Mārtiņa Mita vērtējums bija saskanīgs ar opozīciju, nevis pozīciju – viņš prezidenta tiesību sasaistīšanu ar referendumu, kura rezultātā prezidents var zaudēt amatu, raksturoja kā neefektīvu. M.Mits ierosināja paredzēt kā obligātu priekšnoteikumu konsultācijas ar Saeimas priekšsēdētāju un ministru prezidentu, kā arī ieviest sešu mēnešu termiņu. Bet arī viņš, tāpat kā opozīcija, neatbalstīja visu tiesību iedarbināšanas gadījumu izsmeļošu uzskaiti, nosaukdams visu gadījumu paredzēšanu par ļoti grūtu un nelietderīgu.