12.novembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki atklāja daudz jaunas informācijas par to, kā un uz kādiem nosacījumiem valsts pārņēma „Parex banku”. Finanšu ministrs Atis Slakteris pavēstīja, ka bankas akcionāri vēlējās, lai valsts tās kontos iegulda naudu, bet viņa sarunu taktika bija kā alternatīvu priekšlikumu kontrolpaketes pārņemšanai piedāvāt bankas atsavināšanu. Ministru prezidents Ivars Godmanis teica, ka līdzšinējais bankas prezidents Valērijs Kargins 21.oktobrī vēlējās ar viņu tikties un jautāja, vai valdība bankas depozītā nevarētu noguldīt lielus līdzekļus, ko valdība nevarot darīt vairāku iemeslu dēļ. „Latvijas Hipotēku un zemes bankas” un nu jau arī „Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis atklāja, ka tieši šai dienā ir sācies bankas audits, lai gan viņam bankas dati nerada lielas šaubas. I.Feiferis arī informēja, ka V.Kargins ir kļuvis par valdes priekšsēdētāja vietnieku. A.Slakteris skaidroja, ka valdība mēģinās atrast stratēģisko investoru tai brīdī, kad pasaules finanšu sistēma izies no sastinguma, bet ir ar mieru banku pārdot ātrāk, ja tāds „gadīsies ātrāk”. I.Godmanis atzīst, ka bez bankā jau iepludinātajiem 200 miljoniem valstij var nākties nodrošināt vairāk ieguldījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis skaidro, ka katram no abiem lielajiem akcionāriem bankā ir jāatstāj 14 miljonu latu noguldījums. „Parex banka” vecākais viceprezidents Arnis Lagzdiņš stāsta, ka par abu bijušo lielo īpašnieku sniegtās ķīlas saturu ir jāvienojas divu nedēļu laikā, savukārt J.Brazovskis atklāj, ka katram ķīla ir jānodrošina miljons latu apmērā.