Septembrī peļņas pieauguma vairs nav
Trešā ceturkšņa datus publicējusi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ar nozares kopējām summām, gan Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), atšifrējot arī atsevišķu komercbanku rādītājus. Pretēji skeptiskajām versijām, bankas pēc 9 mēnešu rezultātiem turpina strādāt ar peļņu – kopā nozarē 206 miljoni latu, kā arī ar nelielu kapitāla un rezervju pieaugumu arī trešā ceturkšņa laikā – 17,4 miljoni latu. Tiesa gan, šo rādītāju pieaugums ir krietni mazāks nekā agrāk – LKA to skaidro ar „banku papildus izdevumiem uzkrājumu veidošanā nedrošiem parādiem” un, kontekstā ar globālo krīzi, „vērtspapīru pārvērtēšanu atbilstoši pastāvošajām to tirgus cenām”. Tiesa gan, saskaņā ar FKTK datiem, septembrī banku kapitāls un rezerves, salīdzinot ar augustu, samazinājušies, bet nav noslīdējuši zemāk par jūlija līmeni. Arī peļņas pieauguma septembrī bankām vairs nav. Uzkrājumi nedrošajiem parādiem pēdējā mēneša laikā pieauguši tik strauji kā nekad agrāk, tomēr absolūtos skaitļos tie arvien vēl ir nelieli – nepilni 144 miljoni latu jeb 0,86% no kredītu kopsummas.
Tai pat laikā izsniegto kredītu apjoms, kas nodrošina ekonomikas „sildīšanu”, trešajā ceturksnī turpinājis augt, un tas par vairāk nekā ceturtdaļmiljardu latu audzis arī finanšu pasaulē satricinājumiem bagātajā septembrī. Taču jautājumus par turpmāko resursu pieejamību rada izmaiņas noguldījumu sadaļā. Bankas un to uzraugi statistikā operē ar noguldījumu samazinājumu 2,1% apmērā salīdzinot ar otro ceturksni, taču vēl straujāks kritums bijis tieši septembrī, un absolūtos skaitļos tas ir 257 miljoni latu.
Zaudēto noguldījumu līderis – „Latvijas tirdzniecības banka”
Tiesa gan, šis ceturtdaļmiljards nav tik viennozīmīgi vērtējams. Acīmredzot, atsaucoties gan uz starptautiska mēroga satricinājumiem, gan vietējām baumām, lielākie zaudētāji bijušas divas aizjūras bankas – saskaņā ar LKA datiem, „Swedbank” noguldījumu apjoms samazinājies par gandrīz 90 miljoniem, „SEB bankas” noguldījumu apjoms sarucis par gandrīz 70 miljoniem, kas abos gadījumos ir ap 5% no noguldījumu portfeļa. Jāatzīmē, ka par vairākiem desmitiem miljonu atšķiras abu banku pašu un komercbanku asociācijas izplatītie dati. No vienas puses, pamatīgās ažiotāžas kontekstā šīs nav īpaši lielas izmaiņas, bet, no otras puses, resursu apjomu tas tomēr ietekmē.
Minimāli no noguldījumu samazināšanās cietusi „Parex” banka, tikai divu miljonu apmērā, savukārt vairākas citas bankas noguldījumu apjomu krietni palielinājušas – „Aizkraukles banka” par 76 miljoniem, „Rietumu banka” par 49 miljoniem, „DnB NORD banka” par 21 miljonu. Tiesa gan, ņemot vērā vairāku augšminēto banku klientūru, var pieņemt, ka šīs noguldījumu struktūras izmaiņas saistāmas mazāk ar Latvijas, bet vairāk ar aizrobežu noguldījumiem. Šāds pieņēmums saistībā ar aizrobežu kapitālu attiecināms uz vēl vienu Latvijas komercbanku, ko neierindo starp mūsu valstī lielākajām un ko mēdz dēvēt arī par „nerezidentu norēķinu centru”, kura septembrī piedzīvojusi lielāko noguldījumu apjomu samazinājumu 235 miljonu latu apmērā – „Latvijas tirdzniecības banka”. Tā kā šī banka kreditēšanas tirgū Latvijā praktiski nedarbojas, tad šis noguldījumu samazinājums sekas kredītu tirgū neatstās.
Kas notiek oktobrī?
Protams, visa šī statistika vēl neietver oktobri, kad mēneša sākumā baumas ap banku nestabilitāti vēl turpināja virmot, vērtspapīru tirgi turpināja kristies un kredītresursu (ne)pieejamības problēmas kļuva jūtamas daudz pamatīgāk. Tai pat laikā, ņemot vērā, ka daļu no noguldījumu izņemšanas septembrī var „norakstīt” uz kopējo ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, tiešām nav pamata apgalvot, ka vismaz līdz septembra beigām Latvijas bankas ir piemeklējušas tādas problēmas, kas būtu pamats spriest vai baumot par nestabilitāti. Taču ir acīmredzami, ka ir problēmas ar finanšu resursiem, ko pēdējās nedēļās vairākas bankas cenšas kompensēt ar paaugstinātām depozītnoguldījumu likmēm. Tas, protams, padarīs dārgākus arī kredītresursus un atklāts paliek jautājums par aizrobežu resursiem. Sestdien laikrakstā „Diena” publicētajā it kā stabilitāti daudzinošajā intervijā ar „Swedbank” prezidentu gan velti meklēt, ja neskaita vispārīgas frāzes, ne konkrētus jautājumus, ne atbildes par turpmākās kreditēšanas apjomiem. Vienīgais konkrētais skaitlis par kreditēšanu bija zaudēto kredītu īpatsvars nākamgad 1,2% apjomā. Ja vien „Dienai” nav kas pazudis tulkojumā un nav runa par sliktajiem vai nedrošajiem, nevis zaudētajiem kredītiem, tad šī, salīdzinot ar līdzšinējiem FKTK datiem, ir nežēlīgi pesimistiska prognoze.
Latvijas Komercbanku asociācijas publicētie banku darbības rādītāji 2008.gada 3.ceturksnī