Valsts kontrole secinājusi, ka pārkāpts normatīvais akts, kas noteica, ka kopējā automobiļa nomas maksa piecos gados nedrīkst pārsniegt automobiļa cenu. Zemkopības ministrijā automobiļa nomas maksa piecos gados pārsniegs automobiļa cenu, bet Kultūras ministrijā, Vides ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Ekonomikas ministrijā situācija ir vēl sliktāka, jo nomas maksa automobiļa cenu pārsniedz jau trīs gados. Piemēram, Kultūras ministrija ņēmusi nomā automašīnu, kuras cena līgumā ir 15 tūkstoši latu, taču kopējā automašīnas nomas maksa trīs gados sasniedz jau 14,6 tūkstošus latu. Rezultātā, nomājot automašīnu piecus gadus, pārmaksātā summa būtu 9,4 tūkstoši latu jeb 63% no automašīnas cenas. Izglītības un zinātnes ministrijas nomāto automašīnu skaitā ir 17,7 tūkstošus latu vērts auto, kura nomas maksa jau trīs gadu laikā veidos 20,7 tūkstošus latu, bet piecos gados par automašīnu būs pārmaksāti 16,7 tūkstoši latu – tātad teju tikpat daudz, cik tā ir vērta.
Tāpat ministriju centrālajos aparātos ir pārsniegti noteiktie automašīnu skaita limiti. Piemēram, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam Ministru kabineta rīkojumā nebija ļauts izmantot nevienu automašīnu, bet faktiski tika izmantotas sešas, savukārt Iekšlietu ministrija, kam noteiktais limits bija četras automašīnas, faktiski izmantoja 17.
Nobraukuma un degvielas limitu nav
Ar nomas cenām un automašīnu skaitu problēmas nebeidzas. Iestādēm iekšējos tiesību aktos dienesta transportlīdzekļiem bija jānosaka mēneša nobraukuma normas kilometros, kā arī jāapstiprina degvielas patēriņa normas 100 kilometru nobraukumam. Valsts kontrole konstatēja, ka tas nav izdarīts virknē ministriju un centrālo valsts iestāžu – Ārlietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Finanšu ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Kultūras ministrijā, Satiksmes ministrijā, Zemkopības ministrijā, Centrālajā zemes komisijā, Nacionālajā radio un televīzijas padomē, kā arī Prezidenta kancelejā. Revīzijā arī konstatēts, ka iekšējos normatīvajos aktos netiek noteikta kārtība, kā aizpildāmas transportlīdzekļu nobraukto kilometru un izlietotās degvielas atskaites, vēl vairāk – šīs atskaites arī netiek aizpildītas. Un ierēdņi ir demonstrējuši arī lielu „izdomu”, ceļazīmēs sadaļā „Maršruts” nenorādot vis konkrētu maršruta galamērķi, bet gan pārsvarā „Rīga – Rīga”.
Tas Valsts kontrolei licis secināt, ka valsts finanšu resursi netiek izlietoti maksimāli efektīvi, netiek nodrošināta caurskatāma automašīnu izmantošanas izdevumu sistēma, nav nodrošināta degvielas izdevumu caurskatāmība un ministriju un centrālo valsts iestāžu funkciju realizēšana netiek veikta ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu. Valsts kontrole iesaka Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju pilnveidot tiesību aktus, nosakot detalizētāku atskaitīšanās kārtību par automašīnu izmantošanas izdevumiem, kā arī nosakot iestāžu automobiļu skaitu un degvielas patēriņa normas atbilstoši veicamajām funkcijām un sasniedzamajam rezultātam. To, ka līdzekļi valsts pārvaldei būtu jāpiešķir sasaistē ar sasniedzamajiem rezultātiem, Valsts kontrole saka ne jau pirmo reizi, taču līdzekļu piešķiršanas sistēma būtiski nav mainīta.
Pārkāpto normu atceļ
To, cik daudz valsts pārvaldei pēdējos gados ir pieaugusi vajadzība pēc nomātām automašīnām, var redzēt informatīvajā ziņojumā „Par dienesta transportlīdzekļu nomu 2008.gadā”, ko valdība skatīja 8.jūlijā. Automobiļu skaits centralizētajos iepirkumos ir audzis no 183 automobiļiem 2004.gadā līdz 668 automobiļiem 2008.gadā. Šogad ministrijas bija paredzējušas nomāt vairāk auto nekā pagājušogad, piemēram, Finanšu ministrija 62 auto vietā gribēja 99 auto, Aizsardzības ministrija 50 auto vietā gribēja 80 auto, Labklājības ministrija 47 auto vietā gribēja 84 auto. Tomēr valdība lēma, ka kopējais nomāt paredzēto dienesta transportlīdzekļu skaits nedrīkst pārsniegt 2007.gada līmeni, tas ir, 549 auto.
Taču valdība augustā izmainīja arī dienesta vieglo automobiļu nomas kārtību. Jaunā kārtība vairs neaizliedz kopējai nomas maksai piecos gados pārsniegt automašīnas cenu. Valsts kontroles revīzijā bija atklāti šīs normas pārkāpumi, taču valsts kontroliere Inguna Sudraba pieļauj, ka attiecīgā norma nebija ekonomiski pamatota un realizējama, līdz ar to šīs izmaiņas var būt pamatotas. Mazāks pamatojums varētu būt tam, ka ar nomu saistītie jautājumi vairs netiks risināti centralizēti, bet ministrijās vai sekretariātos, kuri savu resoru ietvaros centralizēti veiks iepirkumus. I.Sudraba skaidro, ka šādā veidā vairāk tiks tērēti administratīvie resursi, katrai iestādei veicot atsevišķus iepirkumus, turklāt arī nomas maksa varētu pieaugt, jo iepirkumu apjomi būs mazāki, līdz ar to piegādātāji nevarēs nodrošināt tik zemu cenu kā lielāka apjoma iepirkumos.
Nomas maksa mēnesī – 1000 latu
Bet lielākās šaubas raisa tas, ka tagad vairs nav noteikta automobiļa maksimālā cena, bet maksimālā nomas maksa mēnesī. Jau jūlija informatīvajā ziņojumā ir konstatēts, ka „jāprecizē automobiļu maksimālās cenas limiti, kuri neatbilst realitātei un neatbilda jau lēmuma pieņemšanas brīdī – 2003.gadā”. „Lai automobiļu maksimālās cenas limiti nebūtu jāceļ, kas būtu acīmredzami neracionāli, jānosaka nomas maksas limiti mēnesī, piemēram, 150, 250, 350 un 500 lati, kas aptvertu nomas maksu diapazonu no ierindas inspektora līdz Ministru kabineta loceklim,” teikts ziņojumā. Taču realitātē ministru prezidenta auto maksimālā nomas maksa mēnesī ir noteikta 1000 latu liela, savukārt zemākais noteiktais limits, kas atbilst „citām valsts amatpersonām”, ir 500 latu augsts, turklāt tā ir nomas maksa bez pievienotās vērtības nodokļa. Kā rakstīts instrukcijas projekta paskaidrojuma rakstā, maksimālās nomas maksas „ir noteiktas saskaņā ar ministriju priekšlikumiem”.
Spriest par to, cik šāds slieksnis ir adekvāts, var palīdzēt informācija, ka 2007.gadā valsts pārvaldē vidējā kompaktklases automobiļa nomas maksa mēnesī bija 234 lati. „Vai 500 lati ir daudz? Jā, tas ir daudz,” atzīst I.Sudraba. Viņa uzsver, ka būs būtiski vērtēt, cik pamatotas tehniskās prasības automašīnām tiks izvirzītas. Valsts kontroliere apstāklī, ka ir tikai viens ierobežojošais faktors, proti, nomas maksa, redz riskus. I.Sudraba skaidro, ka automašīnas vajadzētu izvēlēties iespējami racionālāk un lētāk, atbilstoši iestādes vajadzībām, bet varētu notikt tā, ka pašreizējo tirgus apstākļu dēļ automašīnu cenas krīt, savukārt ierēdņi to izmanto nevis kā iespēju ietaupīt, bet kā iespēju izvēlēties augstākas klases modeļus. Ir skaidrs, ka automašīnas ar lielu pieļaujamo nomas maksu, bet bez nobraukuma un degvielas ierobežojumiem ir vēl viens jautājums, uz ko ministriem būtu sabiedrībai jāatbild, kad taupīšanas režīmu sāk ar algu nepaaugstināšanu sociāli nozīmīgām profesijām, nevis resoru budžetu būtiskāku samazināšanu.
Revīzijas ziņojuma 2.pielikums „Vieglo automobiļu nomas maksa”
Revīzijas ziņojuma 3.pielikums „Automobiļu skaits ministrijās”
Instrukcijas projekts „Par dienesta vieglo automobiļu iegādi vai nomu”
Informatīvais ziņojums „Par dienesta transportlīdzekļu nomu 2008.gadā”